Lelde Jauja 2005. gadā ieguvusi maģistra grādu Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē Vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja programmā. Pirms pieciem gadiem absolvējusi "Literārās akadēmijas" Prozas kursu un piedalījusies "Prozas lasījumos" 2019. gadā. Lelde ir romānu "Vīrs, bērni un pieci randiņi" (2020) un "Pārēšanās ābece" (2023) autore. Viņas stāsti un lugas publicēti dažādos periodikas izdevumos. Autores grāmata bērniem "Tās ir tikai superspējas" (2023) guvusi atzinību lasītāju vidū, un pavisam drīz gaidāms arī stāsta turpinājums. Šogad izdevniecība "Latvijas Mediji" plānojusi izdot divas Leldes Jaujas grāmatas. Trešdienas rītā Liega Piešiņa autori iztaujās par stāstu krājumu "Šim stāstu krājumam es dodu četrarpus zvaigznes", kas ataino mūsdienu latviešu sieviešu dažādo dzīves un attiecību pieredzi. 

Guntars Ceravs pēc izglītības ir inženieris, kas tagad piepulcējies pensionāriem, bet līdz ar biedrību "Piestātne" ir aktīvs kultūras dzīves rosinātājs Mērsragā, arī aizrautīgs amatierteātra dalībnieks. 2015. gadā klajā nākusi grāmata par Latviešu leģiona virsnieku Teodoru Kalnāju. Kopš 2022. gada piedalījies Prozas lasījumos un šogad tapusi luga "Vollis", kas ir veltījums izcilajam novadniekam Krišjānim Valdemāram 200. jubilejā. Savulaik Guntars Ceravs, rakstnieces Ingas Žoludes paspārnē, vēlējās pārliecināties, vai var gada laikā uzrakstīti grāmatu un tā tapa "Traļmeistars", kas ir klasiskā stilā izturēts garstāsts.

Šonedēļ "Klasikā" izskanējis cikla raidījums "Dzejas dienu laiks", kas pievērsies "Trešdaļgadsimta balvas" nominētajām grāmatām. Otrās "Trešdaļgadsimta balvas" žūrijā ir literāti Gunta Šnipke, Linda Mence, Edvards Kuks un Ivars Šteinbergs. Trīs no tiem, Guntai Šnipkei klāt neesot, darbadienas rītos bija dzirdami "Dzejas dienas laikā". Noslēdzošajā raidījumā viesi stāsta par pašu daiļradē aktuālo.

Cikla "Dzejas dienu laiks" raidījumos turpinām sarunas par "Trešdaļgadsimta balvai" nominētajām grāmatām, kas izdotas pirms 33 gadiem. Šogad balvai nominētas četras grāmatas – Andra Akmentiņa “Māja”, Jāņa Baltvilka “Kāds putns”, Jāņa Baltausa “Burtu būšanas” un Dzintara Buša un Kaspara Kļaviņa “Kaut kam jānotiek”. Žūrijas pārstāvji Linda Mence, Edvards Kuks un Ivars Šteinbergs sarunājas par Kaspara Kļaviņa un Dzintara Buša dzejas krājumu “Kaut kam jānotiek”.

Ukraiņu rakstniece Taņa Maļarčuka savā romānā "Nejauša brīnuma biogrāfija" stāsta par traģikomiskiem notikumiem provinces meitenes Ļenas dzīvē. Ukrainas mazpilsētā Sanfrancisko, kur Ļena uzaugusi, pēc Padomju Savienības sabrukuma iestājies apjukums, valda patvaļa, korupcija, netrūkst vardarbības. Taču Ļena ir cīnītāja un visiem spēkiem mēģina padarīt pasauli labāku un līdzcilvēkus laimīgākus. Un nepārstāj ticēt brīnumiem. Romāns ar maģiskā reālisma piesitienu. Liegas Piešiņas sarunā ar romāna "Nejauša brīnuma biogrāfija" tulkotāju Māru Poļakovu uzzinām, kā viņa raksturo šo romānu.

Cikla "Dzejas dienu laiks" raidījumos turpinām sarunas par "Trešdaļgadsimta balvai" nominētajām grāmatām. Žūrijas pārstāvji Linda Mence, Edvards Kuks un Ivars Šteinbergs sarunājas par Jāņa Baltvilka (1944–2003) dzejoļu krājumu "Kāds putns".

Cikla "Dzejas dienu laiks" raidījumos šoreiz akcentējam "Trešdaļgadsimta balvas" nominētās grāmatas. Festivālā “Dzejas dienas” 8. septembrī bārā “Čē” (Dzirnavu iela 82)  norisināsies otrā "Trešdaļgadsimta balvas" pasniegšana. Otrās "Trešdaļgadsimta balvas" žūrijā ir literāti Gunta Šnipke, Linda Mence, Edvards Kuks un Ivars Šteinbergs. Trīs no tiem, Guntai Šnipkei klāt neesot, dzirdami raidījumā. Pirmdienas raidījumā "Dzejas dienu laiks" - vairāk par Jāņa Baltausa (1961-2000) "Burtu būšanu". Prieks par Baltausa "Burtu būšanas" izriet arī no tā, ka šogad radusies iespēja pievērst uzmanību pirms trīsdesmit trīs gadiem iznākušai dzejai bērniem. 

Triloģija "Zīmogs sarkanā vaskā" (2001. gadā "Brāļi", 2004. gadā "Ķēniņš" un 2009. gadā "Rūnas") padarīja rakstnieku Jāni Lejiņu par vienu no zināmākajiem latviešu vēsturisko romānu autoriem, bet latviešu literatūrā viņš ienāca ar stāstu krājumu "Mūsu stacija" (1988). Jānis Lejiņš savos darbos ir pievērsies arī mūsdienām, bet jaunākais romāns "Dieva dusmības bērni" ir stāsts par dzīvību un cilvēka izpratni par to 18. gadsimtā.

Rakstniece un teoloģe Ilze Jansone ir pazīstama ar savu spēju dziļi un aizrautīgi pētīt cilvēka iekšējo pasauli. Tādi viņas darbi kā „Insomnia”, „Umurkumurs jeb Ardievas feminismam” un „Vienīgais”, piedāvā daudzslāņainus un filozofiski piesātinātus tekstus. Tāds ir arī viņas jaunākais romāns „Pasaules troksnis”. Tiek gūtas jaunas atziņas. Ilzi Jansoni uz sarunu aicinājusi Liega Piešiņa, kura vispirms vēlējās noskaidrot attiecības starp ticību un šaubām.

Oksana Zabužko ir mūsdienu ukraiņu rakstniece, dzejniece un esejiste, vairāku dzejas grāmatu, eseju krājumu un romānu autore. Pazīstama gan kā rakstniece, gan kā literatūras kritiķe. Viņas pirmajam romānam "Lauka pētījumi ukraiņu seksā" (1996), kas dēvēts par vienu no postpadomju perioda ukraiņu literatūras pamattekstiem, ir bijuši 13 izdevumi Ukrainā, tas tulkots 15 valodās. Savos darbos Zabužko pievēršas ukraiņu nacionālās identitātes jautājumiem, postkoloniālajām problēmām un feminismam. Oksana Zabužko tiek uzskatīta par vienu no ietekmīgākajiem ukraiņu intelektuāļiem. Tagad izdevniecībā "Latvijas Mediji" izdota viņas grāmata "Pamesto noslēpumu muzejs", kas iznācis Māras Poļakovas tulkojumā, bet pirmo reizi dienas gaismu ieraudzīja 2010. gadā. Liega Piešiņa par grāmatu sarunājas ar vēsturnieku Mārtiņu Mintauru. Visupirms - vai grāmatu viņš vairāk lasīja kā romānu vai kā vēsturnieks?

Ir jāpiekrīt atziņai, ka austriešu rakstnieces Monikas Helferes romāns “Bagāža” vēl kādu laiku lasītājam dzīvosies prātā arī pēc izlasīšanas. Teksts ir blīvs un neviennozīmīgs. Šis ir dzimtas stāsts, sievietes mūža atainojums, smalka versija par ciemata dzīves gaišajām un tumšajām pusēm, viegls atgādinājums par to, cik ātri un nesaudzīgi mēs, cilvēki, vēršamies pret citādākajiem.Tas ir arī tulkotājas Silvijas Brices izmeklēts, ieteikts un iztulkots darbs.

24. jūlijā tika pasniegtas ikgadējās Jāņa Baltvilka balvas bērnu un jauniešu literatūrā. Starptautisko balvu šogad saņēma vācu autore Dita Cipfele par grāmatu "Kā ārprāts man izskaidroja pasauli", ko latviskojusi Signe Viška un izdevis apgāds "Liels un mazs". Tā rosina domāt par ļoti daudzām tēmām. Viena no balvas pasniegšanas tradīcijām ir ārzemju autora ierašanās Latvijā. Tā tika ievērota arī šogad, un Liega Piešiņa balvas pasniegšanas vakarā sarunājās gan ar vācu rakstnieci Ditu Cipfeli, gan tulkotāju Signi Višku.   

TV režisores Virdžīnijas Lejiņas radītie "Likteņa līdumnieki" tiek uzskatīti par visu laiku skatītāko daudzsēriju videofilmu Latvijā. Pirms dažiem gadiem kopā  ar dzīvesbiedru Jāni Lejiņu Virdžīnija sarakstīja romānu "Straupes pilskungi". Tā bija daudzu seriālu un dokumentālo filmu autores debija rakstniecībā. Jaunajā romānā "Reizēm. Vienmēr. Nekad." Virdžīnija Lejiņa prasmīgi un asredzīgi, ar krietnu devu ironijas parāda dzīvi mūsdienu Latvijas laukos un arī to, kā nepazaudēt sevi. Šobrīd Virdžīnijas Lejiņas romāns "Reizēm. Vienmēr. Nekad." ir grāmatnīcās pirktāko grāmatu skaitā. Liegas Piešiņas saruna ar Virdžīniju Lejiņu sākās ar jautājumu par to, kā no režisores kļuvusi par grāmatas autori...

Šobrīd pirktāko grāmatu TOPā ir arī Andra Tihomirova grāmata "Eksčempions Mihails Tāls", kas vēstī gan par šahu, gan pasaules eksčempiona Mihaila Tāla dzīvi. Grāmatas atvēršanas svētki vēl tikai būs: 18.jūlijā sešos vakarā Aspazijas bulvārī 32 šaha klubā "3+2". Izlasītais ļauj iepazīt gan slavenu šahistu, gan personību.

Okupācijas muzejā tiks atklāta Andras Putnis grāmata "Ko manas vecmāmiņas man nestāstīja" - divu sieviešu ceļojums no kara plosītās Eiropas uz Austrāliju. Andra Putnis ir dzimusi un augusi Austrālijā un grāmata iznāca 2023.gadā. Tagad tā iznākusi apgādā "Zvaigzne ABC". Liega Piešiņa par šo grāmatu sarunājās ar Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētāju Valdu Liepiņu.

Dzejniece, dramaturģe un rakstniece Kirana Milvuda Hārgreiva ir ieguvusi atzinību visā pasaulē – viņas grāmatas tulkotas jau trīsdesmit valodās. Autore par grāmatu "Džūlija un haizivs" ne tikai saņēmusi Baltvilka balvu, bet 2024. gada Bērnu un jauniešu žūrija vecuma grupā 11+ grāmatai piešķirta 3. vieta. Tad arī viņa viesojās Latvijā. Liega Piešiņa tikās ar grāmatas tulkotāju un izdevniecības "Jānis Roze" vadītāju Renāti Punku. 

Vilis Kasims ir latviešu rakstnieks, tulkotājs, redaktors un literārais aģents. Publicējas no 2006. gada. Viņa pirmais iespiestais darbs ir satīrisks un tā nosaukums "Lielā pasaule". Nesen kopā ar rakstnieci Daci Vīganti viesojās pie Vācijas lasītājiem.  Liega Piešiņa viņu uzaicināja uz sarunu par jaunāko darbu, romānu esejās "Svešuma grāmata", kas iznākusi izdevniecībā "Latvijas Mediji".

Jauniznākušo grāmatu skaitā ir daudz interesantu pētījumu par grāmatniecības vēsturi, jo 2021.–2025.gadu periodā tiek atzīmēta latviešu grāmatas piecsimtgade. Par vienu no tādiem izdevumiem dzirdēsit Liegas Piešiņas sarunā.  

Tik daudz šajās dienās tiek runāts par Rīgu. Grāmata, par kuru šoreiz runājam, saistīta ar Rīgu, Vecrīgas iepazīšanu un meitas mīlestību. Par Staņislava Rubinčika grāmatu "Pasakas par Rīgu jeb ko pastāstīja zvirbulis Čiris" Liegas Piešiņas saruna ar Janu Rubinčiku.

Apgāds "Neputns" regulāri iepriecina ar jauniem dzejoļu krājumiem, kas veido šī brīža latviešu dzejas ainu. Šodien, piemēram, notiks Annas Auziņas jau piektā dzejas krājuma "Kāpostu zupa" atvēršanas svētki, bet Liegas Piešiņas veidotajā ierakstā būs stāsts par kādu nesen iznākušu "Neputna" dzejas krājumu, kura autors ir Ivars Šteinbergs. Ar viņu tad arī tiekamies plašākā sarunā.