Rakstniece, žurnāliste, sabiedrisko attiecību speciāliste, reklāmas tekstu un ideju autore Džeina Šteinberga latviešu lasītājiem pazīstama ar savu debijas romānu "Lasītāja", bet pirmais publicētais īsstāsts "Zilie jūras vērši" tapis pirms desmit gadiem. Romāns "Lasītāja" ir fantāzija par brīdi, kad tehnoloģijas ir attīstījušās tiktāl, ka sāk nomākt cilvēcīgumu, turklāt romāna tekstā meistarīgi ievīti mūsdienās arvien aktuālāki jautājumi. Vai ir svarīgi zināt, no kurienes tu nāc un kādas ir tavas saknes? Nedaudz biedējošais darbs piesaistīja jaunos lasītājus un tos, kuriem nav sveša fantāzija un fantastika. Tikām Džeinas jaunākā grāmata "Zvaigžņu bērns", kas domāta gan lielajiem, gan mazajiem, liek noticēt brīnumiem un citai pasaulei. Gadumijas priekšvakarā sarunu ar rakstnieci Džeinu Šteinbergu, literatūrkritiķi, literatūrzinātnieci, redaktori un izdevniecības "Zvaigzne ABC" pārstāvi Bārbalu Simsoni un arī lasītāju Mārtiņu piedāvā Liega Piešiņa.

2025. gada un 21. gadsimta pirmā ceturkšņa noslēguma noskaņā – raidījums par literatūru un vēsturi. Ko lasa vēsturnieki? Un kā šis laiks varētu tikt ierakstīts vēsturē? Studijas viesi: vēsturniece, Latvijas Nacionālā arhīva vadošā pētniece Ineta Lipša, vēsturnieks un Latvijas Kultūras akadēmijas asociētais profesors Gustavs Strenga, literatūrvēsturnieks un LKA profesors Raimonds Briedis, sarunu vada Henriks Eliass Zēgners.

Grāmata "Dzīvais cimds" turpina pētīt un atklāt Jettes Užānes (1924-2007) daiļradi. Cēsu muzejā  viņas simtgadei veltītā izstāde "Dzīvais cimds" parādīja gan cimdu adīšanas mākslu, kur tradicionālais un radošais uzbūra 20. gadsimta Latvijas kultūras pulsu. Tagad ar tādu pašu nosaukumu lasītāju rokās nonāk grāmata.

Aizvadītajā nedēļā valdīja Prozas lasījumu noskaņojums. Tie svinēja savu trīsdesmito gadskārtu. Cik dažāda un bagāta ir latviešu rakstītā proza! Vairākus vakarus bija iespējams dzirdēt arī Dženas Andersones rakstīto, bet notika arī viņas romāna "Demiurgs" atvēršanas svētki. Liega Piešiņa, kura grāmatu izlasījusi vienā elpas vilcienā, ir pārliecināta, ka daudzi lasītāji novērtēs Dženas Andersones veikumu un aizdomāsies par izlasīto. Klausāmies Liegas sarunu ar rakstnieci Dženu Andersoni, kurai šis otrais romāns, bet ir arī trīs stāstu krājumi!

Šonedēļ apgāds "Aminori" laida klajā igauņu mākslinieka un komiksu meistara Jōnasa Sildres grafisko romānu par Arvo Pertu "Starp divām skaņām. Arvo Perta ceļš līdz savai skaņu valodai", kas vēsta par pasaulē zināmākā igauņu komponista dzīvi no bērnības līdz 1980. gadam, kad padomju vara viņu piespieda emigrēt. Perts mani pavadījis nemitīgi

"Karlam Ristikivi (1912–1977) un "Dvēseļu naktij" (1953) ir ko teikt arī mūsu laikā. "Dvēseļu nakts" neapšaubāmi ir savdabīgs un spēcīgs, nepelnīti mazpazīstams darbs, kas iekļaujams Eiropas 20. gadsimta gara pasaulei būtiskā strāvojumā un kas arī tur izceļas ar savu rokrakstu." Tā raksta igauņu rakstnieks Reins Rauds, kura rakstītais daudzus mūs uzrunā. Šis romāns aizsāk igauņu modernistiskā romāna vēsturi. Romānu latviskojusi Maima Grīnberga, kuru uz sarunu aicinājusi Liega Piešiņa, visupirms pajautājot par iepazīšanos ar šo romānu "Dvēseļu nakts". Pārraides otrajā daļā – saruna ar literatūras pētnieci Ingunu Dauksti-Silasproģi.

Izdevniecība "Strāva" laidusi klajā jaunu grāmatu, kas apkopo 18 Baltijas jauno autoru prozu un dzeju. Viņu vidū - Evelīna Andžāne, Lauris Bērziņš, Līva Marta Roze, Māra Ulme, Lote Vilma Vītiņa un daudzi citi. Par to svētdienas rītā sarunāsimies ar rakstnieku Lauri Bērziņu. 

Novembrī svinot gan Latvijas neatkarības svētkus, gan Latvijas Radio simtgadi, šī raidījuma fokusā ir prieks. Par to, kas Latvijas literatūrā pēdējā laikā iepriecinājis tieši no valodas viedokļa, stāsta dzejniece, redaktore, izdevēja Inese Zandere, tulkotāja Māra Poļakova, tulkotāja un korektore Jolanta Pētersone. Sarunu vada Henriks Eliass Zēgners, raidījuma producente – Baiba Nurža. 

Rvīns Varde šovasar piepulcējies četrdesmitgadniekiem un mums zināms kā  latviešu publicists, putnu fotogrāfs, žurnāla "Rīgas laiks" interviju atšifrētājs un slejas "Vardes saraksts" autors. 2020. gadā ieguvis Latvijas Literatūras gada balvu kategorijā "Spilgtākā debija literatūrā" par dokumentālās īsprozas skiču krājumu "Kas te notiek". Šogad "Dienas grāmatā" iznākusi viņa grāmata "Kur tu biji". Daudzi viņu iemīļojuši kā Latvijas Televīzijas vides raidījuma "Zaļgalvis" vadītāju. 25. novembra vakarā viņš viesosies Salacgrīvas bibliotēkā, bet trešdienas rītā skan Liegas Piešiņas saruna ar Rvīnu Vardi.

Mostamies jaunai dienai, sveicot jubilārus, uzzinot interesantus faktus rubrikā "Vai zini?", atbildot uz rīta konkursa jautājumu, ieklausoties rīta sarunā un nepiemirstot arī "Klasikas" programmas aktualitātes

Nino Haratišvili ir godalgota dramaturģe, teātra režisore un romānu autore. Dzimusi 1983. gadā Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi, šobrīd viņa dzīvo Vācijā. Rakstnieces lielais dzimtas eposs "Astotā dzīve" ir viņas trešais romāns, kas saņēmis vairākas literārās balvas, tulkots daudzās valodās, ieguvis starptautiska bestsellera statusu. Tajā no jauna izstāstīta Eiropas vēsture kā dzimtas vēsture ar lieliskiem sieviešu tēliem. Šī aizraujošā dzimtas sāga sākas Gruzijā 1900. gadā ar šokolādes fabrikanta meitas Stasijas piedzimšanu un aptver sešu paaudžu likteņstāstus. Lai sekotu apjomīgajai sāgai (grāmatai ir 840 lappuses), lieti noder dzimtas koks uz grāmatas apvāka. Oktobra izskaņā autore viesojās Rīgā, un daudzi Latvijas iedzīvotāji izmantoja iespēju viņu satikt, lai paustu savu pozitīvo attieksmi pret viņas skaisto dzimteni Gruziju. Liegai Piešiņai bija iespēja satikties ar rakstnieci Nino Haratišvili plašākā sarunā, kuru latviskoja romāna tulkotāja Silvija Brice.

"Grāmata par nāvi un mīlestību; par cilvēka trauslumu; par to, ka mēs katrs esam mūžam viens." Tā varēja raksturot somu rakstnieces Rīkas Pulkinenas latviski tulkoto romānu "Patiesība" un šo raksturojumu var attiecināt arī uz nesen Maimas Grīnbergas iztulkoto viņas romānu "Burvība". Uz Rīgas Grāmatu svētkiem Latvijā bija ieradusies Rīka Pulkinena, un viņu uz sarunu aicināja Liega Piešiņa. Interviju latviskoja tulkotāja Maima Grīnberga.

Sabiezējot rudens tumsai, šajā raidījumā izskan pārskats par aizvadītajos mēnešos izdoto dzeju. Kādi jautājumi nodarbina autorus šobrīd? Un ko dzeja šajos laikos var sniegt? Henrika Eliasa Zēgnera rosinātajā sarunā par spēcīgām debijām, autoriem pašā spēku plaukumā un spožu atdzeju piedalās atdzejotājs, dzejnieks, izdevniecības "Neputns" galvenais redaktors Raimonds Ķirķis; dzejnieks, atdzejotājs, viens no žurnāla "Strāva" redaktoriem Arvis Viguls un dzejniece, viena no radio "Naba" literatūrai veltītā raidījuma "Bronhīts" veidotājiem Māra Ulme. 

​​​​​​​Mants Adomēns (1972) ir Viļņas Universitātes klasiskās filoloģijas studiju absolvents, Kembridžas Universitātes filozofijas zinātņu doktors un arī politiķis. Viņa intelektuālais spiegu romāns "Monēta un labirints" ir autora pirmā daiļliteratūras grāmata un diloģijas pirmā daļa, par kuru intervijā Liegai Piešiņai plašāk stāsta tulkotāja Dace Meiere.

Lelde Jauja 2005. gadā ieguvusi maģistra grādu Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē Vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja programmā. Pirms pieciem gadiem absolvējusi "Literārās akadēmijas" Prozas kursu un piedalījusies "Prozas lasījumos" 2019. gadā. Lelde ir romānu "Vīrs, bērni un pieci randiņi" (2020) un "Pārēšanās ābece" (2023) autore. Viņas stāsti un lugas publicēti dažādos periodikas izdevumos. Autores grāmata bērniem "Tās ir tikai superspējas" (2023) guvusi atzinību lasītāju vidū, un pavisam drīz gaidāms arī stāsta turpinājums. Šogad izdevniecība "Latvijas Mediji" plānojusi izdot divas Leldes Jaujas grāmatas. Trešdienas rītā Liega Piešiņa autori iztaujās par stāstu krājumu "Šim stāstu krājumam es dodu četrarpus zvaigznes", kas ataino mūsdienu latviešu sieviešu dažādo dzīves un attiecību pieredzi. 

Guntars Ceravs pēc izglītības ir inženieris, kas tagad piepulcējies pensionāriem, bet līdz ar biedrību "Piestātne" ir aktīvs kultūras dzīves rosinātājs Mērsragā, arī aizrautīgs amatierteātra dalībnieks. 2015. gadā klajā nākusi grāmata par Latviešu leģiona virsnieku Teodoru Kalnāju. Kopš 2022. gada piedalījies Prozas lasījumos un šogad tapusi luga "Vollis", kas ir veltījums izcilajam novadniekam Krišjānim Valdemāram 200. jubilejā. Savulaik Guntars Ceravs, rakstnieces Ingas Žoludes paspārnē, vēlējās pārliecināties, vai var gada laikā uzrakstīti grāmatu un tā tapa "Traļmeistars", kas ir klasiskā stilā izturēts garstāsts.

Šonedēļ "Klasikā" izskanējis cikla raidījums "Dzejas dienu laiks", kas pievērsies "Trešdaļgadsimta balvas" nominētajām grāmatām. Otrās "Trešdaļgadsimta balvas" žūrijā ir literāti Gunta Šnipke, Linda Mence, Edvards Kuks un Ivars Šteinbergs. Trīs no tiem, Guntai Šnipkei klāt neesot, darbadienas rītos bija dzirdami "Dzejas dienas laikā". Noslēdzošajā raidījumā viesi stāsta par pašu daiļradē aktuālo.

Cikla "Dzejas dienu laiks" raidījumos turpinām sarunas par "Trešdaļgadsimta balvai" nominētajām grāmatām, kas izdotas pirms 33 gadiem. Šogad balvai nominētas četras grāmatas – Andra Akmentiņa “Māja”, Jāņa Baltvilka “Kāds putns”, Jāņa Baltausa “Burtu būšanas” un Dzintara Buša un Kaspara Kļaviņa “Kaut kam jānotiek”. Žūrijas pārstāvji Linda Mence, Edvards Kuks un Ivars Šteinbergs sarunājas par Kaspara Kļaviņa un Dzintara Buša dzejas krājumu “Kaut kam jānotiek”.

Ukraiņu rakstniece Taņa Maļarčuka savā romānā "Nejauša brīnuma biogrāfija" stāsta par traģikomiskiem notikumiem provinces meitenes Ļenas dzīvē. Ukrainas mazpilsētā Sanfrancisko, kur Ļena uzaugusi, pēc Padomju Savienības sabrukuma iestājies apjukums, valda patvaļa, korupcija, netrūkst vardarbības. Taču Ļena ir cīnītāja un visiem spēkiem mēģina padarīt pasauli labāku un līdzcilvēkus laimīgākus. Un nepārstāj ticēt brīnumiem. Romāns ar maģiskā reālisma piesitienu. Liegas Piešiņas sarunā ar romāna "Nejauša brīnuma biogrāfija" tulkotāju Māru Poļakovu uzzinām, kā viņa raksturo šo romānu.

Cikla "Dzejas dienu laiks" raidījumos turpinām sarunas par "Trešdaļgadsimta balvai" nominētajām grāmatām. Žūrijas pārstāvji Linda Mence, Edvards Kuks un Ivars Šteinbergs sarunājas par Jāņa Baltvilka (1944–2003) dzejoļu krājumu "Kāds putns".