Nekontrolēta kaislība un sarežģītu ētikas dabas jautājumu šķetināšana Valmieras teātra radītajā "Mēdejā". Studijā sarunājas režisors Reinis Suhanovs un māksliniece Monika Korpa, uzklausām arī Mēdejas lomas atveidotājas Māras Mennikas emocijas pēc pirmizrādes.

„Nespēju atteikties ne no kā.” Tā par dažādiem materiāliem, formām un apdedzināšanas tehnikām atzīst māksliniece Sanita Ābelīte. Darbojoties keramikā 25 gadus, Rīgas Porcelāna muzejā viņai pirmo reizi sarīkota retrospektīva izstāde „12:12”.  Darbi no Alsungas darbnīcas atceļojuši uz Rīgu, lai krāšņi atklātu daudzpusību, kādā māksliniece rada funkcionālus priekšmetus, kas saplūst ar mazās formas tēlniecību. 

Artūrs Vobļikovs- latviešu animators Londonā, viņa latviešu valodā izveidotā animācijas filma tikko ieguvusi balvu kā 2025. gada Labākā Britu animācijas filma Londonas Starptautiskajā Animācijas Festivālā (LIAF).

Arvo Perta jubilejas gadu Latvijā noslēdz pārsteidzoša grāmata – Jonasa Sildres grafiskais romāns "Starp divām skaņām". Stāsts par komponista Arvo Perta ceļu līdz savai skaņu valodai. Tiekamies ar tulkotāju no igauņu valodas Maimu Grīnbergu un atgādinām, ko par Perta mūzikas krsāsainību un dziļumu teica diriģents Kaspars Putniņš un pianists Georgijs Osokins.

Pēc vairāk nekā piecu gadu darba noslēdzies Rīgas Svētā Pestītāja Anglikāņu baznīcas griestu remonts. Rekonstruētas oriģinālās ribu velves, atjaunojot baznīcas griestus sākotnējā izskatā, ko bija izpostījis Otrais pasaules karš. Lai kopīgiem spēkiem nomaksātu pēdējos remonta rēķinus, Anglikāņos 13. decembrī notiks īpašs labdarības koncerts "Pacel skatu augšup!".

Gaidot laikmetīgās dejas trīsdesmitgadi, kas tiks īpaši svinēta nākamgad, divu dažādu paaudžu horeogrāfes Olga Žitluhina un Alise Madara Bokaldere radījušas laikmetīgās dejas jaundarbus. Olgas Žitluhinas izrādi „#piecērt8000” un Alises Madaras Bokalderes „Pavedieni” rādīs 13. decembrī Valmieras teātrī.   

Par atdzeju  no vienas valodas uz otru, meklējot atbilstošas zīmes, pārrunājam ar Guntaru Godiņu, kurš radījis igauņu dzejnieka Haso Krulla dzejoļu krājuma "Atvere" atdzejojumu, un Ingmāru Balodi, kuras redzes lokā ir poļu dzejnieka Romana Honeta dzeja. 

"Ak, Dievs, cik skaisti!" Vai šajā nosaukumā ietverta ironija? Vai rozes ir ironija? Kultūras rondo to vaicājam gleznotājai Helēnai Heinrihsonei un galerijas "Māksla XO" vadītājai Ilzei Žeivatei. Galerijā „Māksla XO” 11. decembrī atklās jaunu mākslinieces izstādi, kurā nozīmīga loma ir rozēm. 

Kim? Laikmetīgās mākslas centrā atklāta modes dizaineres Sabīnes Skarules pirmā izstāde „Nospiedumi”.  Izstādes centrā ir „nospiedumu” metode – tekstila slāņojumi, mežģīņu, diegu, aušanas un apģērbu fragmenti. 

Sieviešu tiesību aktīvistes starpkaru Latvijā un biedrošanās brīvības nozīme Latvijā, izceļot ietekmīgākās sievietes politikā, piemēram, Bertu Pīpiņu, Zelmu Cēsnieci-Freidenfeldi un Aspaziju. Ar monogrāfiju “Perspektīvas. Sievietes Latvijas kultūrā un sabiedrībā 1870-1940” iepazīstina Ineta Lipša un Liene Dreimane.

Tiekamies ar rakstnieku un dramaturgu Andri Kalnozolu, kurš pabeidzis savu jauno romānu „Zobi” un noskatījies sava darba „Ods” pirmizrādi Nacionālajā teātrī Matīsa Budovska režijā.

Par ekoteātri, kas pievēršas cilvēka un dabas attiecībām, savstarpējai mijiedarbībai un kurā klātesoši ir vides problēmjautājumi un konflikti Kultūras rondo izvaicājam pētnieci Kitiju Balcari, dramaturgu Evartu Melnalksni un režisoru Jāni Balodi.

Jau 11 gadu klajā nāk „Grafiķu kalendārs”. To veido Mākslas akadēmijas Grafikas katedras studenti, kuri dažādās grafikas tehnikās rada katram mēnesim veltītus darbus. 2026 .gada kalendārā publicēti 13 jauno mākslinieku darbi, kuros atklājas gan klasisko tehniku prasmes, gan individuāli eksperimenti.

“Gaudu dzejoļi” - dzejnieces, aktrises un mākslinieces Marijas Luīzes Meļķes otrais dzejas krājums, kuru pārlasām kopā ar autori Kultūras rondo studijā.

Konstantīns Pēkšēns ir viens no visu laiku ievērojamākajiem latviešu arhitektiem. Šogad klajā nāca rakstu krājums „Konstantīns Pēkšēns un viņa laiks”. Krājumā apkopoti starptautiskas zinātniskas konferences raksti, aptverot plašu tēmu loku, tomēr koncertēti uz Pēkšēna personību un uz nacionālā kontekstā svarīgiem jautājumiem.

Šogad darbu uzsākusi jauna mākslas grāmatu izdevniecība "Entropy.press", ko dibinājušas vizuālā māksliniece Katrīna Marta Riņķe un grafikas dizainere un tēlniece Anna Priede. Par laikmetīgās mākslas dokumentēšanu un aktīvu līdzdalību procesos Kultūras rondo saruna ar Katrīnu Martu Riņķi.  

Kas ir vīrišķība dejas pasaulē, kas ir ķermenis dejā un ko šis ķermenis pauž? Atbildes uz šiem jautājumiem meklējiet fotogrāfes Aigas Rēdmanes izstādē „Dejot”. Vairāku gadu garumā fotografējot vīriešus dejotājus un rādot pietuvinājumu, ķermeniskumu, fotogrāfe Aiga Rēdmane apliecina spilgtu rokrakstu.

Līdz 7. decembrim Rīgā un citviet Latvijā norisinās 30. starptautiskais literatūras festivāls "Prozas lasījumi", kuru šogad caurvij jautājums "Kā tev iet?". Par "Prozas lasījumu" pirmsākumiem un to nozīmi pašreiz festivāla 30. jubilejā vaicājam rakstniekiem Ievai Melgalvei, Osvaldam Zebrim un  Arno Jundzem.

Krišjāņa Valdemāra jubileja šogad kā Latvijas nominācija tiek daudzināta UNESCO svinamo gadadienu kalendārā. Kultūras rondo no jauna mēģinām saprast Krišjāņa Valdemāra nozīmi Latvijas kultūrvēsturē un arī mūsdienās.

Vairāk nekā gadu komponiste Anna Fišere pavadījusi, kā pati saka, „sintezatoru paradīzē”: Latvijas elektroniskās mūzikas instrumentu ražotāja „Erica Synths” mākslinieku rezidencē viņa komponēja skaņdarbu sintezatoru orķestrim. Tajā satiekas astoņi mūziķi no akadēmiskās un elektroniskās mūzikas pasaules, raugot paplašināt klausītāju skaņu pieredzi un lauzt stereotipus par sintezatoriem kā konkrēta žanra instrumentu.