Sestdienās "Krustpunktā" stunda veltīta tam, lai uz šodienas notikumiem paraudzītos ar krietnas pieredzes skatu. Un ne tikai uz šodien aktuālo, bet atgādinot arī par Latvijas liktenim un cilvēkiem svarīgiem notikumiem pirms 20 - 30 gadiem un vēl krietni senāk.
"Laikmeta krustpunktā" balstās uz vienu no lielākajām Latvijas Radio bagātībām – fonotēku. Esam pārliecināti, ka tas ir Latvijas zelta fonds, jo Latvijas Radio audio arhīvs ir dokumentējis mūsu valsts vēsturi, cilvēkus, kultūru, politiskos un sabiedriskos notikumus.
"Laikmeta krustpunktā" sarunājamies ar cilvēkiem, kuru balss ierakstus glabā Latvijas Radio fonotēka, bet viņus pašus kādu laiku, iespējams, neesam tik plaši dzirdējuši.
"Laikmeta krustpunktā" vada Arnis Krauze.
All content for Laikmeta krustpunktā is the property of Latvijas Radio 1 and is served directly from their servers
with no modification, redirects, or rehosting. The podcast is not affiliated with or endorsed by Podjoint in any way.
Sestdienās "Krustpunktā" stunda veltīta tam, lai uz šodienas notikumiem paraudzītos ar krietnas pieredzes skatu. Un ne tikai uz šodien aktuālo, bet atgādinot arī par Latvijas liktenim un cilvēkiem svarīgiem notikumiem pirms 20 - 30 gadiem un vēl krietni senāk.
"Laikmeta krustpunktā" balstās uz vienu no lielākajām Latvijas Radio bagātībām – fonotēku. Esam pārliecināti, ka tas ir Latvijas zelta fonds, jo Latvijas Radio audio arhīvs ir dokumentējis mūsu valsts vēsturi, cilvēkus, kultūru, politiskos un sabiedriskos notikumus.
"Laikmeta krustpunktā" sarunājamies ar cilvēkiem, kuru balss ierakstus glabā Latvijas Radio fonotēka, bet viņus pašus kādu laiku, iespējams, neesam tik plaši dzirdējuši.
"Laikmeta krustpunktā" vada Arnis Krauze.
Latvieši vienmēr ir bijuši ideālisti, bet akls ideālisms un sekošana līderim ir bīstama – saka režisore Māra Ķimele. Par savu vecmāmiņu režisori un kāpēc pati brauca mācīties uz Maskavu, par Kroderu, Šekspīru un lauku skolām – saruna ar Māru Ķimeli Laikmeta krustpunktā.
Es katru dienu lūdzos par Latviju, jo mums tās politiskās kaislības aptumšo prātu – saka arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs un aicina visus vairāk domāt par kopīgo labumu. Jaunībā viņš bija inženieris un sevi uzskatīja par ateistu, bet līdz Dievam viņu aizvedusi joga un karatē. Arī par poļu valodu un muižnieku dzimtas saknēm saruna ar Zbigņevu Stankeviču.
Es nevaru iedomāties savu dzīvi bez skatuves, bet ja nedziedātu, būtu dakteris vai detektīvs – saka dziedātāja Olga Rajecka. Sevi sauc par Imanta Kalniņa meiteni, arvien plāno "Eolikas" koncertus, vienmēr ir formā un visvairāk lepojas ar meitu Mariju. Saruna ar Olgu Rajecku Laikmeta krustpunktā.
Lai Rīga saglabātos latviska, tai jāpievieno Mārupe un Stopiņi – tā domā bijušais politiķis Dzintars Ābiķis. Saeimā viņš pavadījis ceturtdaļgadsimtu un vēlētāju aģitēšanai arī reiz ielavījies padomju kara rūpnīcā. Kas viņam tagad nepatīk ziņās un kāpēc skolēni viņu savulaik iesaukuši par Rembo – saruna ar Dzintaru Ābiķi Laikmeta krustpunktā.
Tas, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šodien nav pamanāms, ir ļoti, ļoti slikti – uzskata bijušais KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs. Kā pirms apstiprināšanas gāja atrādīties Šķēlem un Lembergam, kāpēc prognozē netīru pirmsvēlēšanu kampaņu, arī par tēvu – augstu partijas funkcionāru un latviešu valodu – saruna ar Alekseju Loskutovu Laikmeta krustpunktā.
Ar Latviju varētu būt viss kārtībā, bet jātur modrība pirmajā vietā – saka dzejnieks un rakstnieks Viktors Kalniņš jeb Viks. Kā bērnībā ar brāli Imantu Kalniņu izdeva žurnālu un kā vēlāk tapa kopīgās dziesmas, par ko atmodas gados kritizēja "Panorāmu" un par ko tagad raksta dzeja – saruna ar Viku.
Pilnīga nekaunība – tā par Krievijas centieniem atgriezties olimpiādē saka bobsleja leģenda Zintis Ekmanis. Starts viņam joprojām šad tad sapņos rādās, bet sirdī rūgtums, ka valstī sports palicis pabērna lomā. Par uzvarām un kritieniem sportā un dzīvē saruna ar Zinti Ekmani Laikmeta krustpunktā.
Tikai divi vārdi – Runā Rīga – bet tie bija mani pirmie vārdi ēterā un īpaši saviļņojoši bija tos teikt arī pirmajā pārraidē pēc augusta puča – atzīstas Latvijas Radio balss, Radioteātra vadītāja Māra Eglīte. Par aso mēli skolas gados un vienīgo, bet liktenīgo kinolomu filmā "Puika", uzsaukumu lasīšanu padomju gados un savas dzīves vīriešiem – saruna ar Māru Eglīti.
Es ceru uz Saeimas veselo saprātu - tā par izdienas pensijām baletdejotājiem saka horeogrāfs Aivars Leimanis. Kā sāka dejot un kuru sapņu lomu nepiepildīja, par bērnību kino aizkulisēs ar leģendārajiem vecākiem un uzstāšanos ārzemēs padomju gados, un kāpēc uz Aivariem viss operas teātris ēd līdaku kotletes – saruna ar Aivaru Leimani.
Pirms 20 gadiem mūsu politiķiem bija vairāk kompetences, pieredzes un harizmas, saka uzņēmējs, bijušais politiķis Aigars Štokenbergs. Par izmeklētāja darbu un pirmo nopelnīto miljonu, par mērķiem politikā un tautas sapulci pirms Vecrīgas grautiņiem, arī kāpēc bērnībā pameta daiļlēkšanu – saruna ar Aigaru Štokenbergu.
Teātris kļuvis par tādu sintētisku mākslu, kas nesastāv tikai no aktiera spējām, un man tas vairs nesniedz tādu gandarījumu – saka aktieris Zigurds Neimanis. Par jokiem no skatuves agrāk un tagad, īso kinokarjeru un kā veidoja leģendāro seriālu "Dzīvoklis", kāpēc raksta grāmatas un kas kopīgs ar hokejistu Balderi saruna ar Zigurdu Neimani.
Es varu sarunāt diezgan daudz, ja man ir ko teikt, bet galvenais jau ir sasniegt rezultātu – par savu apņēmību saka Žanete Grende, Ziedoņa un tagad arī Purvīša muzeja veidotāja. Kā sports izglāba no nabadzības bērnībā, kā iepazinās ar Ziedoni un taisīja kopīgu biznesu, arī par skandāliem ministres krēslā un mācīšanos pateikt nē – saruna ar Žaneti Grendi.
Interneta paaudzei vainas nav, tikai vajag mācēt ar viņiem strādāt – saka režisors, skatuves mākslas pedagogs Pēteris Krilovs. Par neiecietību pret meļiem un liekuļiem, par feodālismu un krievu valodu teātrī, par tēva likteni un arī dzīvi ar četriem uzvārdiem – saruna ar Pēteri Krilovu.
Apbrīnoju šodienas politiķu spēju paciest visu to, ko par viņiem raksta sociālajos tīklos, saka bijušais Augstākās Padomes un piecu Saeimu deputāts Jānis Lagzdiņš. Par kļūdām privatizācijā, ētikas kodeksu un rupjo žestu Zatlera pretiniekiem, par unikālo 18. novembra avīžu kolekciju un kāpēc vairs nesper kāju Saeimas namā – saruna ar Jāni Lagzdiņu.
Klausieties Latvijas Radio un saglabājiet optimismu – saka atpazīstamākā radio balss Sandra Glāzupa. Par ziņu lasīšanu, smēķēšanu radio un kāpēc nestājās partijā, par mākslīgo intelektu un savu balsi filmās – saruna ar Sandru Glāzupu.
"Esmu laimīgs, ka man ir iespēja palīdzēt Latvijai un mūsu ārsti ir pasaules līmenī," saka latviešu ķirurgs ortopēds Bertrams Zariņš. Mūsu saruna ir par bērnību Amerikā un dienestu Saigonā, kā ārstēja amerikāņu hokeja un futbola zvaigznes un ko domā par Trampu, arī to, kā Atmodas laikā 1989. gadā rīkoja pirmo Pasaules latviešu ārstu kongresu, toreiz vēl okupētajā Latvijā.
Esmu Tautas frontes paaudze un man tās vērtības nav mainījušās – saka bijušais diplomāts Andris Teikmanis. Kāpēc kļuva par tiesnesi un kā nonāca Rīgas mēra krēslā, ko domā par Putinu un vēstnieka darbu, arī par dziedāšanu korī - saruna ar Andri Teikmani.
""Karoga dziesma" Mežaparkā lielā kora izpildījumā bija milzīgs saviļņojums, un šo kopības izjūtu ļoti gribētos vairāk piedzīvot ikdienā," saka komponists Jānis Lūsēns. Par dzimtas četriem Jāņiem un darbošanos amatierkino, par "Zodiaka" dzimšanu un kā tagad piepilda mūža sapni Ozolu skolā, saruna ar Jāni Lūsēnu.
Daudz kas man nav saprotams šīgada svētkos un arī tas, kāpēc tik daudz netalantīgu, saceptu deju – saka horeogrāfe un deju pedagoģe Baiba Šteina. Par "Danci", "Zelta sietiņu" un kā būtu jāģērbjas dejotājiem, par darbu kinostudijā, cenzūru un spītīgo raksturu – saruna ar Baibu Šteinu.
""Nespēlē kārtis un neej politikā!" – šim tēva padomam esmu sekojis vienmēr un domāju, ka tagad viņš ar mani lepotos," saka uzņēmējs Gunārs Ķirsons. Par bērnību Sibīrijā un rūdījumu sporta skolā, par zagšanu padomju laikos un čeku, par reketu deviņdesmitajos un ēdināšanas biznesu – saruna ar Gunāru Ķirsonu.
Sestdienās "Krustpunktā" stunda veltīta tam, lai uz šodienas notikumiem paraudzītos ar krietnas pieredzes skatu. Un ne tikai uz šodien aktuālo, bet atgādinot arī par Latvijas liktenim un cilvēkiem svarīgiem notikumiem pirms 20 - 30 gadiem un vēl krietni senāk.
"Laikmeta krustpunktā" balstās uz vienu no lielākajām Latvijas Radio bagātībām – fonotēku. Esam pārliecināti, ka tas ir Latvijas zelta fonds, jo Latvijas Radio audio arhīvs ir dokumentējis mūsu valsts vēsturi, cilvēkus, kultūru, politiskos un sabiedriskos notikumus.
"Laikmeta krustpunktā" sarunājamies ar cilvēkiem, kuru balss ierakstus glabā Latvijas Radio fonotēka, bet viņus pašus kādu laiku, iespējams, neesam tik plaši dzirdējuši.
"Laikmeta krustpunktā" vada Arnis Krauze.
