Sestdienās "Krustpunktā" stunda veltīta tam, lai uz šodienas notikumiem paraudzītos ar krietnas pieredzes skatu. Un ne tikai uz šodien aktuālo, bet atgādinot arī par Latvijas liktenim un cilvēkiem svarīgiem notikumiem pirms 20 - 30 gadiem un vēl krietni senāk.
"Laikmeta krustpunktā" balstās uz vienu no lielākajām Latvijas Radio bagātībām – fonotēku. Esam pārliecināti, ka tas ir Latvijas zelta fonds, jo Latvijas Radio audio arhīvs ir dokumentējis mūsu valsts vēsturi, cilvēkus, kultūru, politiskos un sabiedriskos notikumus.
"Laikmeta krustpunktā" sarunājamies ar cilvēkiem, kuru balss ierakstus glabā Latvijas Radio fonotēka, bet viņus pašus kādu laiku, iespējams, neesam tik plaši dzirdējuši.
"Laikmeta krustpunktā" vada Arnis Krauze.
All content for Laikmeta krustpunktā is the property of Latvijas Radio 1 and is served directly from their servers
with no modification, redirects, or rehosting. The podcast is not affiliated with or endorsed by Podjoint in any way.
Sestdienās "Krustpunktā" stunda veltīta tam, lai uz šodienas notikumiem paraudzītos ar krietnas pieredzes skatu. Un ne tikai uz šodien aktuālo, bet atgādinot arī par Latvijas liktenim un cilvēkiem svarīgiem notikumiem pirms 20 - 30 gadiem un vēl krietni senāk.
"Laikmeta krustpunktā" balstās uz vienu no lielākajām Latvijas Radio bagātībām – fonotēku. Esam pārliecināti, ka tas ir Latvijas zelta fonds, jo Latvijas Radio audio arhīvs ir dokumentējis mūsu valsts vēsturi, cilvēkus, kultūru, politiskos un sabiedriskos notikumus.
"Laikmeta krustpunktā" sarunājamies ar cilvēkiem, kuru balss ierakstus glabā Latvijas Radio fonotēka, bet viņus pašus kādu laiku, iespējams, neesam tik plaši dzirdējuši.
"Laikmeta krustpunktā" vada Arnis Krauze.
Pilnīga nekaunība – tā par Krievijas centieniem atgriezties olimpiādē saka bobsleja leģenda Zintis Ekmanis. Starts viņam joprojām šad tad sapņos rādās, bet sirdī rūgtums, ka valstī sports palicis pabērna lomā. Par uzvarām un kritieniem sportā un dzīvē saruna ar Zinti Ekmani Laikmeta krustpunktā.
Tikai divi vārdi – Runā Rīga – bet tie bija mani pirmie vārdi ēterā un īpaši saviļņojoši bija tos teikt arī pirmajā pārraidē pēc augusta puča – atzīstas Latvijas Radio balss, Radioteātra vadītāja Māra Eglīte. Par aso mēli skolas gados un vienīgo, bet liktenīgo kinolomu filmā "Puika", uzsaukumu lasīšanu padomju gados un savas dzīves vīriešiem – saruna ar Māru Eglīti.
Es ceru uz Saeimas veselo saprātu - tā par izdienas pensijām baletdejotājiem saka horeogrāfs Aivars Leimanis. Kā sāka dejot un kuru sapņu lomu nepiepildīja, par bērnību kino aizkulisēs ar leģendārajiem vecākiem un uzstāšanos ārzemēs padomju gados, un kāpēc uz Aivariem viss operas teātris ēd līdaku kotletes – saruna ar Aivaru Leimani.
Teātris kļuvis par tādu sintētisku mākslu, kas nesastāv tikai no aktiera spējām, un man tas vairs nesniedz tādu gandarījumu – saka aktieris Zigurds Neimanis. Par jokiem no skatuves agrāk un tagad, īso kinokarjeru un kā veidoja leģendāro seriālu "Dzīvoklis", kāpēc raksta grāmatas un kas kopīgs ar hokejistu Balderi saruna ar Zigurdu Neimani.
Interneta paaudzei vainas nav, tikai vajag mācēt ar viņiem strādāt – saka režisors, skatuves mākslas pedagogs Pēteris Krilovs. Par neiecietību pret meļiem un liekuļiem, par feodālismu un krievu valodu teātrī, par tēva likteni un arī dzīvi ar četriem uzvārdiem – saruna ar Pēteri Krilovu.
Klausieties Latvijas Radio un saglabājiet optimismu – saka atpazīstamākā radio balss Sandra Glāzupa. Par ziņu lasīšanu, smēķēšanu radio un kāpēc nestājās partijā, par mākslīgo intelektu un savu balsi filmās – saruna ar Sandru Glāzupu.
"Esmu laimīgs, ka man ir iespēja palīdzēt Latvijai un mūsu ārsti ir pasaules līmenī," saka latviešu ķirurgs ortopēds Bertrams Zariņš. Mūsu saruna ir par bērnību Amerikā un dienestu Saigonā, kā ārstēja amerikāņu hokeja un futbola zvaigznes un ko domā par Trampu, arī to, kā Atmodas laikā 1989. gadā rīkoja pirmo Pasaules latviešu ārstu kongresu, toreiz vēl okupētajā Latvijā.
Esmu Tautas frontes paaudze un man tās vērtības nav mainījušās – saka bijušais diplomāts Andris Teikmanis. Kāpēc kļuva par tiesnesi un kā nonāca Rīgas mēra krēslā, ko domā par Putinu un vēstnieka darbu, arī par dziedāšanu korī - saruna ar Andri Teikmani.
""Karoga dziesma" Mežaparkā lielā kora izpildījumā bija milzīgs saviļņojums, un šo kopības izjūtu ļoti gribētos vairāk piedzīvot ikdienā," saka komponists Jānis Lūsēns. Par dzimtas četriem Jāņiem un darbošanos amatierkino, par "Zodiaka" dzimšanu un kā tagad piepilda mūža sapni Ozolu skolā, saruna ar Jāni Lūsēnu.
Daudz kas man nav saprotams šīgada svētkos un arī tas, kāpēc tik daudz netalantīgu, saceptu deju – saka horeogrāfe un deju pedagoģe Baiba Šteina. Par "Danci", "Zelta sietiņu" un kā būtu jāģērbjas dejotājiem, par darbu kinostudijā, cenzūru un spītīgo raksturu – saruna ar Baibu Šteinu.
Es protu zīmēt, dziedāt un muzicēt – bet tikai ar vārdiem, tā man sanāk labāk, saka dzejniece Inese Zandere, un ir pārliecināta, ka bērniem lasīt atkal būs stilīgi. Par pirmo mīlestību un bēgšanu no mājām, par pirmajiem dzejoļiem un kāpēc ar bērniem jārunā arī par karu un nāvi – saruna ar Inesi Zanderi.
Vajag popularizēt latviešu dziesmas un reizē arī latviešu valodu, jo māksliniekiem sava zeme ir jāmīl un jāmīl sava tauta – pārliecināts latviešu estrādes leģenda Žoržs Siksna, kuru liriskā balss savulaik pasargāja no propagandas dziesmām. Arī par skandināvu saknēm un sirdssāpēm ne tikai dziesmās – saruna ar Žoržu Siksnu.
Galvenais, lai bērniem dziedot sirds un dvēsele ir klāt – pārliecināta ilggadējā "Dzeguzītes" vadītāja Daila Martinsone, kas šos pienākumus nodevusi meitai Zigdai. Kādi bija Dzeguzēnu "zelta gadi", kāpēc viņai patīk būt igaunietei un kādu atceras savu pirmo mīlestību – saruna ar Dailu Martinsoni.
Mēs pārāk daudz ko noslepenojam, bet tas dod brīvāku ceļu dezinformācijai – uzskata bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš. Par dienestu britu armijā un kā saņēma karalienes apbalvojumu, par krieviem dzimtas saknēs un kā bērnībā plānoja Latvijas atbrīvošanu – saruna ar drošības ekspertu Jāni Kažociņu.
Lietas ir jāizmeklē un neko nedrīkst paslaucīt zem tepiķa – saka bijusī Eiropas Savienības tiesas tiesnese Ingrīda Labucka par sākto pārbaudi pret ģenerālprokuroru Stukānu. Par savu tēvu leģendāro policijas ģenerāli Blonski un latgaliešu dzimtu, par izmeklētājas darbu padomju gados un kā kļuva par Latvijā pirmo sievieti tieslietu ministri – saruna ar Ingrīdu Labucku.
Nēsājiet tikai sirsnību savā kabatā vai sirdī, nevis duncīti vai āmuriņu – aicina profesors Romāns Lācis un to sauc par vislabāko sirdsmiera recepti. Par pirmo sirds pārstādīšanu un ticību augstākiem spēkiem, par kuplo ģimeni un kāpēc nekļuva par kuģa kapteini – saruna ar Romānu Lāci.
Neesmu tāds, kas vispirms uzraksta meldiņu un pēc tam piemeklē dzejdari, mani iedvesmo dzeja un tad rodas melodija – saka mūziķis un komponists Aivars Hermanis. Par muzicēšanu krogos un vecmāmiņu bibliotekāri, par ko nokļuva čekas maisos un kā ar "Remix" neiekaroja Ameriku – saruna ar Aivaru Hermani.
Aktierim ir jābūt egoistam labā nozīmē, jo tikai tad ir rezultāts – saka aktrise Līga Liepiņa, kas tagad teātri ar prieku apmeklē kā skatītāja. Par dziedāšanu filmā "Četri balti krekli" un kas viņai filmā bija jāpārskaņo tagad, par iedzīvošanos piebaldzēnos, darbu zoodārzā un arī igauņu vecmāmiņu saruna ar Līgu Liepiņu.
Par kara noziegumiem var notiesāt arī aizmuguriski, taču neesmu optimists par to, ka Putinam kādreiz būs jāizcieš sods – atzīst bijušais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Par slepkavību izmeklēšanu deviņdesmitajos, par saukšanu pie atbildības par valsts nozagšanu, kur palikusi Jura Podnieka lieta un kāpēc izvairījies no intervijām piecus gadus – saruna ar Ēriku Kalnmeieru.
Sports ir vienīgā nozare, kas veido stipru cilvēku – pārliecināts ilggadējais sporta dzīves organizators Daumants Znatnajs un uzsver, ka galvenais ir kustēties līdz sirmam vecumam. Par sporta aizkulisēm padomju gados un kāpēc Voss viņu sauca par dzērāju, par leģendāro šķēpmetēju Jāni Lūsi un Siguldas kamaniņu trases dzimšanu – saruna ar Daumantu Znatnaju "Laikmeta Krustpunktā".
Sestdienās "Krustpunktā" stunda veltīta tam, lai uz šodienas notikumiem paraudzītos ar krietnas pieredzes skatu. Un ne tikai uz šodien aktuālo, bet atgādinot arī par Latvijas liktenim un cilvēkiem svarīgiem notikumiem pirms 20 - 30 gadiem un vēl krietni senāk.
"Laikmeta krustpunktā" balstās uz vienu no lielākajām Latvijas Radio bagātībām – fonotēku. Esam pārliecināti, ka tas ir Latvijas zelta fonds, jo Latvijas Radio audio arhīvs ir dokumentējis mūsu valsts vēsturi, cilvēkus, kultūru, politiskos un sabiedriskos notikumus.
"Laikmeta krustpunktā" sarunājamies ar cilvēkiem, kuru balss ierakstus glabā Latvijas Radio fonotēka, bet viņus pašus kādu laiku, iespējams, neesam tik plaši dzirdējuši.
"Laikmeta krustpunktā" vada Arnis Krauze.
