Arī Valsts aizsardzības dienestu (VAD), līdzīgi kā citas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) struktūras, apvij dažādi mīti un stereotipi. Tomēr jaunieši VAD var, piemēram, gan apvienot ar profesionālo sportu, gan uzsākt jau tad, kad iegūts bakalaura grāds un izvēlēts dzīves profesionālais ceļš. To raidieraksta "LSMnīca" cikla "Formā!" jaunākajā epizodē atklāj Roberts Glazers un Krišjānis Kaļāns, kuri paši izvēlējās 11 mēnešus dienēt VAD.

Mainīt dzīvi pusmūžā vai nemainīt? Iepazīšanās šovā "Sirdslietas" iepazītās seniores Baiba (65) un Dagmāra (71) ir izcili piemēri, ka var gan tā, gan tā. Kamēr Baiba ap 40 apgrieza dzīvi kājām gaisā, krasi mainot karjeras virzienu, Dagmāra visu dzīvi nostrādājusi vienā darbavietā, ik pa laikam papildinot zināšanas. Abas seniores aicinājām uz  "LSMnīcas" raidieraksta "Uz visiem 100 pēc 40" sarunu, kur centāmies izlobīt jaunības eliksīra recepti. 

"Ja tu spēj izpildīt savu uzdevumu, es pieņemu tevi. Ja tu nevari izpildīt, pat ja tev ir medaļu pilns klāsts, tad kāda ir tava vērtība?" To raidieraksta "LSMnīca" cikla "Formā!" jaunākajā epizodē retoriski vaicāja pirmā bataljona komandiere Zemessardzes vēsturē – pulkvežleitnante Anita Pizele. Viņasprāt, dzimums nav šķērslis dienestam Zemessardzē. Tiesa, ir daži praktiskas dabas jautājumi, kas sieviešu dalību bruņotajos spēkos varētu padarīt izaicinošāku nekā vīriešiem.

"Neatkarīgi no tā, vai runājam par Neatkarības karu vai mūsdienām, latviešu karavīrs vienmēr ir bijis drosmīgs, pašaizliedzīgs un cīnījies par savu valsti. Un tas ir pats būtiskākais – vērtībās balstīts karavīrs," to raidieraksta "LSMnīca" cikla "Formā!" jaunākajā epizodē uzsvēra Latvijas Kara muzeja direktore Kristīne Skrīvere. 

Neatkarīgi no tā, kas garšo vai negaršo mums pašiem, mūsu smadzenes ir īstas gardēdes – tām patīk kārtīgi paēst. Jo īpaši, ja uz šķīvja ir "labie tauki" un olbaltumvielas, "LSMnīcas" raidieraksta ciklā "Uz visiem 100 pēc 40" sacīja neiroloģe Zane Anna Litauniece.

Atbildība par Latvijas aizsardzību sākas no katra Latvijas cilvēka. Un to uzsver ne tikai Nacionālie bruņotie spēki (NBS), ne vien Zemessardze, bet arī vadmotīvs "Mana Latvija. Mana atbildība". Kas slēpjas aiz šī dzinuļa? Par to raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Formā!" stāstīja zemessargi, kas ir autori idejai, kas nu kļuvusi par vienu no patriotu mēneša – novembra – simboliem. 

Cilvēki pusmūžā nereti stāv uz izmaiņu sliekšņa, piemēram, viens maina karjeru, bet cits – pieliek punktu iepriekšējām attiecībām un atveras jaunām. Cik ātri "drīkst" mesties jaunās romantiskās saistībās, un ko darīt, ja jauno partneri nepieņem bērni? Par to un daudz ko citu "LSMnīcas" raidieraksta ciklā "Uz visiem 100 pēc 40" sarunājāmies ar klīnisko un veselības psiholoģi, kognitīvi biheiviorālo terapeiti Inesi Elsiņu. 

Latviešu nācija mēdz niķīgi purpināt un mīl burkšķēt, bet ne vairāk kā citas tautas. Taču tas, kas latviešus atšķir no citām nācijām, ir milzīgais spēks un spēja mobilizēties tad, kad tas visvairāk nepieciešams. Šādu viedokli raidieraksta "LSMnīca" cikla "Formā!" Lāčplēša dienas epizodē pauda bijušais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris, ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš. 

Ne vienmēr karjera ir taisne vai līkne, kas ved uz augšu, un dažreiz neizbēgami ir arī kritieni. Tie mēdz būt smagi un sāpīgi, bet labā ziņa – ir iespējams arī piecelties un doties tālāk uz priekšu. "LSMnīcas" raidieraksta cikls "Uz visiem 100 pēc 40" atgriežas ar otro sezonu, un pirmajā sērijā tiekamies ar psihoterapeiti, supervizori un līderības treneri Katrīnu Ošleju, kura deva padomus, kā veiksmīgi pārvarēt krīzi vai pārrāvumu karjerā.

Cik daudz jāēd spēcīgam karavīram? Kā pagatavot pusdienas vai vakariņas Zemessardzes bataljonam mežā? Kas garšīgs un sātīgs zemessargam jāņem līdzi mugursomā, lai viņu nepiemeklētu spēku izsīkums? Uz šiem un citiem jautājumiem raidieraksta "LSMnīca" cikls "Formā!" centās rast atbildes sarunā ar Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 27. kājnieku bataljona Štāba atbalsta rotas pavāri vecāko zemessardzi Edīti Kūķi.

Krievijas uzsāktais karš Ukrainā turpinās. Taču negaidītu pavērsienu te atkal sagādājis ASV prezidents Donalds Tramps – Vašingtona no novērotājas kļūst par arvien redzamāku Kijivas atbalstītāju. Tikmēr Eiropas Savienībā pieaugušas Kremļa hibrīdkara provokācijas un nu "ēnu flotes" kuģiem pievienojušies arī nezināmas izcelsmes droni. 

Grūtākais ir likt ģimenei saprast un saņemt akceptu tam, ka vari nomirt, – tā raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Formā!" savu lēmumu iesaistīties Ukrainas atbalstā komentēja labdarības fonda "Support Azov Latvia" kodola dalībnieks Kārlis Krastiņš, kurš kopā ar domubiedriem gādā palīdzību Ukrainas bruņoto spēku vienībām. 

Latvijas un Baltijas valstu galvenais mērķis, lai atturētu Krieviju no tālākas agresijas reģionā, ir likt agresorvalstij saprast, ka jebkāda uzbrukuma scenārijā "tā dabūs pa seju", to raidieraksta "LSMnīca" cikla "Formā!" jaunākajā epizodē atzina bijušais britu armijas ģenerālis, bijušais Satversmes aizsardzības biroja direktors, drošības jautājumu eksperts un Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš.

"Es nealkstu būt priekšplānā, mani tas neinteresē, un šeit ego nav vietas," tā par dienestu Zemessardzē raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Formā!" sacīja aktieris, režisors un zemessargs Intars Rešetins-Pētersons. Kā viņš pats atzinis, tad zemessardze salauza viņa ego, un domas par būšanu skatuves gaismā pēdējos gados mainījušās – tagad viņš ar pilnu pārliecību uzskata, ka jāpilnveido prasmes un zināšanas, kas saistītas ar valsts aizsardzību, lai būtu pēc iespējas gatavāks "X" stundai.

Zemessardzes galvenais uzdevums ir būt gatavai krīzes brīdim, kad dienestam pievienojas liels daudzums cilvēku un šos cilvēkus vajag apmācīt. Līdz ar to miera apstākļos ir jāstrādā pie jaunu instruktoru apmācībām, jauno kareivju sagatavošanas un jaunām iemaņām, lai vajadzības gadījumā valsts aizstāvēšanai varētu sagatavot pārējos. To podkāsta "LSMnīca" cikla "Formā!" otrās sezonas ievadā sacīja Zemessardzes komandieris, brigādes ģenerālis Aivars Krjukovs. 

Lai arī par NATO bieži saka, ka aliansei jāraugās ap sevi 360 grādos, realitātē lielākā daļa sabiedroto fokusējas vien uz 90 grādiem. Baltija ar bažām skatās uz austrumiem, Dienvideiropa – uz dienvidiem, bet ASV – uz rietumiem un pēdējā laikā arvien vairāk arī uz ziemeļiem. 

Sabiedrībā ir ārkārtīgi daudz priekšstatu par to, kā cilvēkam pusmūžā jāuzvedas, jāizskatās un kādiem sasniegumiem jābūt kabatā, taču šis ir arī laiks, kad mācīties sevi pieņemt un uz sevi palūkoties ar mīlošām acīm. Tāpat arī pusmūžā der nebaidīties no pārmaiņām un uzlabojumiem savā dzīvē, "LSMnīcas" raidieraksta ciklā "Uz visiem 100 pēc 40" skaidroja psiholoģe Benita Griškeviča.

Kā valsts aizsardzību padarīt par normu? Tas ir centrālais jautājums "LSMnīcas" podkāsta cikla "Formā!" sezonas pēdējā epizodē.

Krīze attiecībās nebūt nav sliktas ziņas, jo bez sadursmes nav izaugsmes. Krīze nozīmē, ka cilvēki ir pārauguši paši sevi un  aktuālas kļūst jaunas vērtības vai arī ir mainījies skatījums uz dzīvi, "LSMnīcas" raidieraksta ciklā "Uz visiem 100 pēc 40" skaidroja psiholoģe Kristīne Balode, kura specializējas partnerattiecību terapijā un seksoloģijā.

Domājot par Zemessardzes rindu kuplināšanu, kvalitāte ir vērtīgāka par kvantitāti, un, lai arī Nacionālie bruņotie spēki (NBS) nodarbojas ar dažādiem rekrutēšanas veidiem, labākais veids, kā piesaistīt cilvēkus Zemessardzei, ir pašiem zemessargiem aicināt kolēģus, draugus un ģimenes locekļus pievienoties dienestam. Tā LSM.lv podkāstā "Formā!" norādīja NBS komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns.