Novembris, šķiet, visvairāk asociējas ar valsts svētkiem. Vispirms Lāčplēša diena, kad atceramies savus karavīrus, pēc tam arī 18. novembris – Latvijas proklamēšanas diena. To jūt arī mediju saturā. Vai medijiem jābūt patriotiskiem? Varbūt patriotiem ir jābūt žurnālistiem? Ko mēs vispār saprotam ar šiem jēdzieniem?

Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu jeb Stambulas konvencija ir viens no apspriestākajiem starptautiskajiem dokumentiem. Masu medijiem par to jāspēj sabiedrībai piedāvāt objektīvu, analītisku un daudzpusīgu informāciju. Kā tas izdodas, vai šis jautājums kā īpaši izceļas starp citiem?

Tehnoloģiju pieejamība ir devusi tādas iespējas uzrunāt sabiedrību kā nekad agrāk. Vairs nav nepieciešama profesionāla tehnika vai apraides kanāls, pietiek ar telefonu un profilu sociālajā medijā. To izmanto arī politiķi, kas sākuši piedāvāt arī ziņas. Kā definēt partiju veidotās ziņas un vai šis fenomens ir uz palikšanu?

Latvijas Sabiedriskie mediji pirmo gadu oficiāli ir viens vesels - Latvijas Televīzija, Latvijas Radio un portāls LSM.lv oficiāli ir viena vienība. Tomēr praktiskā saplūšana ir tikai sākusies. Vienlaikus ir jātiek galā ar izaicinājumiem, ko nes digitālais laikmets. Mēs neesam vienīgie sabiedriskie mediji, kas tam gājuši cauri. Šonedēļ uzklausām britu pieredzi. 

Kā no juridiski apvienota sabiedriskā medija kļūt par patiesi vienotu sabiedrisko mediju? Par to sarunājamies ar BBC pārmaiņu konsultantu Semu Vaiplu (Sam Whipple) un ziņu moderatori Kasiu Madeiru (Kasia Madera).

Lai kā attīstītos dažādi satura veidi, tā sauktais patieso noziegumu žanrs vienmēr ir bijis lielā cieņā. Arī Latvijas Sabiedriskajā medijā ir tapis podkāsts par patiesiem noziegumiem. Tā nosaukums ir „Nāvīgs kokteilis” un šajā podkāstā tiks izstāstīti desmit stāsti par slepkavībām, ko izdarījuši jaunieši, būdami alkohola vai narkotiku ietekmē.

Izraēlas dalība 2026.gada Eirovīzijā ir kļuvusi par karstu diskusiju tematu. Īrija, Islande, Nīderlande un Slovēnija ir paziņojušas, ka nepiedalīsies konkursā, ja piedalīsies Izraēla. Savukārt, Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs paziņojis, ka viņa valsts boikotēs Eirovīziju, ja Izraēlas nebūs starp dalībniekiem. Ko par Izrāelas dalību Eirovīzijā saka vietējie konkursa fani un konkursa rīkotājs Latvijā – Latvijas Sabiedriskais medijs?

Tumšakā diena ASV vārda brīvībasvēsturē - tā virkne televīzijas, kino un skatuves zvaigznes nosauca TV kanāla ABC lēmumu apturēt Džimija Kimela vakara šovu. Mediji no ASV prezidenta ir dabūjuši vēl. Vai vārda brīvība ASV ir apdraudēta un kā šodien strādā žurnālisti Amerikā?

"Policists kabatā" – tas ir viens no apzīmējumiem, ko izpelnījusies Krievijā izveidotā saziņas lietotne „Max”. „CERT.lv” eksperti silti iesaka neizmantot lietotnes, kas izstrādātas nedraudzīgajās valstīs. Tas attiecas ne tikai uz aplikāciju „Max”, jo tādējādi šīs valstis var iegūt ļoti plašu datu klāstu par lietotāju.

Pēc tam, kad Kultūras ministrijas Mediju politikas konsultatīvā padome nāca klajā ar plānotajā izmaiņām Mediju atbalsta fonda darbībā, dažādi mediji un to organizācijas nāca klajā ar pilnīgi pretējiem paziņojumiem. Kur tieši saduras dažādo mediju intereses un ko iegūs vai neiegūs auditorija no plānotajām izmaiņām?

Latvijas Radio 4 raida vairāk nekā divdesmit gadus, nākamgad tas lineārajā apraidē vairs dzirdams nebūs. Lai gan līdz LR4 slēgšanai ir vēl vairāki mēneši, jau tagad kolēģi sastopas ar situāciju, kad daļa politiķu atsaka sniegt intervijas šim kanālam arī latviešu valodā. Par ko tas liecina?

“Yotube” savas pastāvēšanas divās desmitgadēs ir ne tikai kļuvusi par nozīmīgu informācijas plūsmas daļu, bet nogriež arī savu daļu no reklāmas naudas pīrāga.

Dzīvojam nemierīgos laikos. Karš notiek tepat netālu Ukrainā, miera nav Tuvajos Austrumos un arī citviet pasaulē laiku pa laikam uzliesmo konflikti. Medijos redzam sagrautas mājas, cietušus cilvēkus, kādai no pusēm jūtam līdzi, kādam ne, un tas ir nereti atkarīgs no tā, kādus akcentus mediji ieliek savā vēstījumā.

Pirms pieciem gadiem Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašenko parādījās īsti konkurenti vēlēšanās, kas ātri vien tika arestēti un apsūdzēti kā ārvalstu aģenti. Baltkrievi izgāja ielās. Protesti tika brutāli apspiesti. Kas šajā laikā noticis ar medijiem un ziņošanu par vien pārsimts kilometrus no Rīgas notiekošo.

Mēs bieži runājam par mediju neatkarību, bet neatkarībai līdzi nāk arī liela atbildība. No medija tiek sagaidīta objektivitāte, precizitāte, godīgums un galu galā sabiedrības interešu ievērošana. Tas, kā tas tiek ievērots – demokrātiskā valstī tam jābūt pašas nozares ziņā. Kā tad notiek mediju pašregulācija Latvijā?

Pašvaldību vēlēšanas būs jau nākamnedēļ un jo tās tuvāk, jo medijos parādās vairāk satura par to, kā vietvaras strādājušas pēdējos četrus gadus. Pašvaldību vēlēšanām pievēršas arī Mediju anatomijā, bet mazliet citā aspektā. Gribam saprast, kā priekšvēlēšanas ietekmē mediju darbu.

Vēstules no KNAB ar pieprasījumu skaidrot, pēc kādiem kritērijiem redakcijas izvēlējušās politiķus un pašvaldības, par kurām rakstīt pirms vēlēšanām, un vai par šīm publikācijām nav saņemta nauda, saņēma "Re:Baltica" un LETA. Vai tā ir nepamatota iejaukšanās žurnālistu darbā vai nepieciešama neērtība godīgu vēlēšanu vārdā?

Trāpīga sporta spēles gaitas novērtēšana un sportistu snieguma analīze ir tas, ar ko parasti asociējas sporta žurnālista darbs. Un protams, aizrautīga līdzjušana mūsējiem. Bet vai sporta žurnālists drīkst būt kritisks? Vai tam ir jāizgaismo sporta pasaules tumšākie nostūri? Interesējamies par sporta žurnālistikas aizkulisēm.

Sliktas ziņas ir labas ziņas. Ar šādu pieeju ir darbojušās daudzas redakcijas, jo skaļi virsraksti un šokējošs saturs vienmēr ir pievērsis lielu auditorijas uzmanību. Tomēr mūsdienu pasaulē mediji saskaras arī ar tādu izaicinājumu kā ziņu nogurums. Vai pret to palīdz konstruktīvā žurnālistika un kas tā vispār ir par pieeju?

Konstruktīvā žurnālistika – tā, pāris vārdos skaidrojot, ir ne tikai problēmu izgaismošana, ar ko nodarbojas daudzi mediji, bet arī šo problēmu risinājuma meklēšana. Par konstruktīvās žurnālistikas nozīmi sarunājamies ar Akureiri Universitātes Islandē pasniedzēju Sigrunu Stefansdottiru (Sigrún Stefánsdóttir) un Islandes mediju komisijas medijpratības projekta vadītāju Skulli Bragi Geirdālu (Skúli Bragi Geirdal).