Atskatāmies uz svarīgākajiem notikumiem mediju jomā gada griezumā. Vērtējot 2025. gadu medijos, daudz jāpiemin tieši sabiedriskie mediji. Ne tikai Latvijas Sabiedriskais medijs, kuram šis ir bijis lielu pārmaiņu gads, bet arī sabiedriskais medijs kaimiņos Lietuvā un pat britu milzis BBC.

Stratēģiskās tiesvedības jeb var arī sacīt SLAPP, kas būs saīsinājums no termina stratēģiskā tiesvedība pret pilsonisko līdzdalību – var pamatīgi sabojāt dzīvi žurnālistiem, nevalstiskajām organizācijām un pilsoniskajiem aktīvistiem. To mērķis ir nevis tiesā panākt taisnību, bet iebiedēt un apklusināt. Cik bieži ar šo fenomenu saskaras mediji Latvijā?

Lietuvas sabiedriskā medija LRT darbinieki protestē pret politiķu mēģinājumiem ietekmēt raidsabiedrības darbu. Runa ir par izmaiņām likumā, kas atvieglo LRT ģenerāldirektora atlaišanu, samazinot tam nepieciešamo padomes locekļu balsu skaitu. Kas notiek kaimiņvalsts sabiedriskajā medijā, cik pamatotas ir bažas par politiķu uzbrukumu mediju brīvībai?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome jeb SEPLP jau kādu laiku strādā nepilnā sastāvā. Saeima noraidījusi jau divas kandidatūras, ko virzījusi Nevalstisko organizāciju un valdības sadarbības memoranda padome. Kā tālāk strādās SEPLP? Vai sabiedriskā medija uzraugošajai institūcijai jāmainās? Vai tā kļūst politizēta?

Mākslīgais intelekts ir strauji ienācis visās jomās, un nekāds izņēmums nav arī mediji. Tas spēj īsā laikā pārveidot rakstītā tekstā audio intervijas, iztulkot tekstu svešvalodā, apkopot un izsijāt lielus informācijas apjomus. Ar mākslīgā intelekta palīdzību var arī radīt tekstu, attēlus un video. Bet ko no tā var izmantot mediji un kādi riski pastāv?

Novembris, šķiet, visvairāk asociējas ar valsts svētkiem. Vispirms Lāčplēša diena, kad atceramies savus karavīrus, pēc tam arī 18. novembris – Latvijas proklamēšanas diena. To jūt arī mediju saturā. Vai medijiem jābūt patriotiskiem? Varbūt patriotiem ir jābūt žurnālistiem? Ko mēs vispār saprotam ar šiem jēdzieniem?

Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu jeb Stambulas konvencija ir viens no apspriestākajiem starptautiskajiem dokumentiem. Masu medijiem par to jāspēj sabiedrībai piedāvāt objektīvu, analītisku un daudzpusīgu informāciju. Kā tas izdodas, vai šis jautājums kā īpaši izceļas starp citiem?

Tehnoloģiju pieejamība ir devusi tādas iespējas uzrunāt sabiedrību kā nekad agrāk. Vairs nav nepieciešama profesionāla tehnika vai apraides kanāls, pietiek ar telefonu un profilu sociālajā medijā. To izmanto arī politiķi, kas sākuši piedāvāt arī ziņas. Kā definēt partiju veidotās ziņas un vai šis fenomens ir uz palikšanu?

Latvijas Sabiedriskie mediji pirmo gadu oficiāli ir viens vesels - Latvijas Televīzija, Latvijas Radio un portāls LSM.lv oficiāli ir viena vienība. Tomēr praktiskā saplūšana ir tikai sākusies. Vienlaikus ir jātiek galā ar izaicinājumiem, ko nes digitālais laikmets. Mēs neesam vienīgie sabiedriskie mediji, kas tam gājuši cauri. Šonedēļ uzklausām britu pieredzi. 

Kā no juridiski apvienota sabiedriskā medija kļūt par patiesi vienotu sabiedrisko mediju? Par to sarunājamies ar BBC pārmaiņu konsultantu Semu Vaiplu (Sam Whipple) un ziņu moderatori Kasiu Madeiru (Kasia Madera).

Lai kā attīstītos dažādi satura veidi, tā sauktais patieso noziegumu žanrs vienmēr ir bijis lielā cieņā. Arī Latvijas Sabiedriskajā medijā ir tapis podkāsts par patiesiem noziegumiem. Tā nosaukums ir „Nāvīgs kokteilis” un šajā podkāstā tiks izstāstīti desmit stāsti par slepkavībām, ko izdarījuši jaunieši, būdami alkohola vai narkotiku ietekmē.

Izraēlas dalība 2026.gada Eirovīzijā ir kļuvusi par karstu diskusiju tematu. Īrija, Islande, Nīderlande un Slovēnija ir paziņojušas, ka nepiedalīsies konkursā, ja piedalīsies Izraēla. Savukārt, Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs paziņojis, ka viņa valsts boikotēs Eirovīziju, ja Izraēlas nebūs starp dalībniekiem. Ko par Izrāelas dalību Eirovīzijā saka vietējie konkursa fani un konkursa rīkotājs Latvijā – Latvijas Sabiedriskais medijs?

Tumšakā diena ASV vārda brīvībasvēsturē - tā virkne televīzijas, kino un skatuves zvaigznes nosauca TV kanāla ABC lēmumu apturēt Džimija Kimela vakara šovu. Mediji no ASV prezidenta ir dabūjuši vēl. Vai vārda brīvība ASV ir apdraudēta un kā šodien strādā žurnālisti Amerikā?

"Policists kabatā" – tas ir viens no apzīmējumiem, ko izpelnījusies Krievijā izveidotā saziņas lietotne „Max”. „CERT.lv” eksperti silti iesaka neizmantot lietotnes, kas izstrādātas nedraudzīgajās valstīs. Tas attiecas ne tikai uz aplikāciju „Max”, jo tādējādi šīs valstis var iegūt ļoti plašu datu klāstu par lietotāju.

Pēc tam, kad Kultūras ministrijas Mediju politikas konsultatīvā padome nāca klajā ar plānotajā izmaiņām Mediju atbalsta fonda darbībā, dažādi mediji un to organizācijas nāca klajā ar pilnīgi pretējiem paziņojumiem. Kur tieši saduras dažādo mediju intereses un ko iegūs vai neiegūs auditorija no plānotajām izmaiņām?

Latvijas Radio 4 raida vairāk nekā divdesmit gadus, nākamgad tas lineārajā apraidē vairs dzirdams nebūs. Lai gan līdz LR4 slēgšanai ir vēl vairāki mēneši, jau tagad kolēģi sastopas ar situāciju, kad daļa politiķu atsaka sniegt intervijas šim kanālam arī latviešu valodā. Par ko tas liecina?

“Yotube” savas pastāvēšanas divās desmitgadēs ir ne tikai kļuvusi par nozīmīgu informācijas plūsmas daļu, bet nogriež arī savu daļu no reklāmas naudas pīrāga.

Dzīvojam nemierīgos laikos. Karš notiek tepat netālu Ukrainā, miera nav Tuvajos Austrumos un arī citviet pasaulē laiku pa laikam uzliesmo konflikti. Medijos redzam sagrautas mājas, cietušus cilvēkus, kādai no pusēm jūtam līdzi, kādam ne, un tas ir nereti atkarīgs no tā, kādus akcentus mediji ieliek savā vēstījumā.

Pirms pieciem gadiem Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašenko parādījās īsti konkurenti vēlēšanās, kas ātri vien tika arestēti un apsūdzēti kā ārvalstu aģenti. Baltkrievi izgāja ielās. Protesti tika brutāli apspiesti. Kas šajā laikā noticis ar medijiem un ziņošanu par vien pārsimts kilometrus no Rīgas notiekošo.

Mēs bieži runājam par mediju neatkarību, bet neatkarībai līdzi nāk arī liela atbildība. No medija tiek sagaidīta objektivitāte, precizitāte, godīgums un galu galā sabiedrības interešu ievērošana. Tas, kā tas tiek ievērots – demokrātiskā valstī tam jābūt pašas nozares ziņā. Kā tad notiek mediju pašregulācija Latvijā?