Esam nonākuši līdz šī gada noslēdzošajam raidījumam. Ir noiets kāds ceļa posms gada garumā, un par ceļa un laika dotajām iespējām saruna šajā raidījumā, kurā piedalās dziedātāja Aleksandra Špicberga un viņas mamma un koncertu producente, arī teoloģe Māra Špicberga, kā arī ģitārists Vladimirs Kudrins. Kāds ir bijis jūsu ceļš šajā gadā - piedzīvotais un iegūtās atziņas?

Satiekamies ceturtajā adventes svētdienā, jo pavisam drīz klāt būs svētvakars un Rīgas Domā, tāpat kā daudzos citos Latvijas un arī visas pasaules dievnamos, atskanēs vēsts par Kristus dzimšanu. Tas ir laiks, kad mēs tomēr meklējam brīnumu, jo gribas, lai svētvakarā līdzās Ziemassvētku dziesmām un piparkūkām atmirdz vēl kaut kas. To varbūt varētu saukt par debesu pieskārienu, par kaut ko neparastu, neapjaustu.

Pirms nedēļas runājām par to, cik sarežģītos apstākļos savu ticību nākas piedzīvot kristiešiem daudzviet pasaulē. Šoreiz atgriežamies Latvijā un ielūkojamies tās vēsturē, saglabātajā un arī zudušajā garīgajā mantojumā, lai, iespējams, spētu izvērtēt, ko šodien un ko pirms nepilna gadsimta šeit, Latvijā, cilvēkiem nozīmēja sargāt un arī kopt savu ticību kā lielāko vērtību. 

Satiekamies Adventes otrajā svētdienā, kas visā pasaulē iezīmē virzienu uz Kristus piedzimšanas svētkiem. Tomēr pasaulē šie svētki tiek gaidīti ļoti dažādi. Raidījuma viesi nesem ir atgriezušies no Pakistānas, kur bija misijā.

Ir sācies adventes laiks, tātad arī ar jauns Baznīcas gads. Nepaies ilgs laiks, kad jau visās malu malās skanēs dziesma "Klusa nakts, svēta nakts, Jēzus silītē dus". Ir tik patīkami iztēloties šo Klusās nakts noslēpumu. Bet ir aizritējuši jau vairāk nekā 2000 gadi, kas ir nesuši līdzi vēl daudzus citus notikumus gan Jēzus, gan arī cilvēces vēsturē. Tāpēc šīvakara jautājums ir: kādu Jēzu mēs pazīstam? Un kādu Jēzu mēs iepazīsim, kad  sekos Viņa otrreizējā atnākšana?

Pirmssvētku laikā saruna ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapu emeritus Jāni Vanagu.

Raidījumā divas viešņas, kuras savā ikdienā daudzus gadus veic ļoti svarīgu un nozīmīgu darbu, var pat teikt, pilda savu misiju. Esam runājuši šajos raidījumos ar kapelāniem bruņotajos spēkos un Zemessardzē, bet šoreiz pie mums viesojas Rīgas Austrumu klīniskās slimnīcas kapelānes Inese Lūse un Liena Apšukrapša. 

Dvēsele. Ko mēs saprotam ar dvēseles drošību un ko mēs saprotam ar to mūsu esības daļu, kas ir nemirstīga. Kā parūpēties par dvēseles drošību? Jo par materiālās pasaules drošību mēs daudzmaz mākam parūpēties. Mēs mākam parūpēties arī par to, lai mums ir droša vide apkārt, lai patīkami cilvēki būtu, tātad par psiholoģisko drošību. Bet kas dvēseles drošība?

Pēc nedēļas, 1. novembrī, baznīca visā pasaulē svinēs Visu svēto dienu, kurai sekos arī Mirušo piemiņas diena jeb Dvēseļu diena. Tāpēc sarunā vispirms pievēršamies Visu svēto dienas tradīcijai.

Ko īsti nozīmē mūsdienās misija? Ko nozīmē 21. gadsimtā būt par misionāru un vai tas tiešām gluži tā, kā slavenajā Rolanda Žofē filmā "Misija" notiek arī šodien, kad misionārs tēvs Gabriēls iegūst guarani cilts iedzīvotāju uzticību, viņš sludina Dievu viņiem, aizstāv no verdzības. Vai tiešām tā notiek arī mūsdienās, vai tās ir pilnīgi citas evaņģelizācijas formas, un nav vairs arī tādu reģionu, kur tad nu būtu jādodas misijās?

Kādu simbolisku nozīmi ietver Bībelē minētie skaitļi? Jo ir taču skaitļi, kas atkārtojas vairākkārt un īpaši zīmīgā veidā. Vai ir iespējams to kaut kādā veidā izskaidrot?

Satiekamies vakarā, kad baznīca ir svinējusi Pļaujas svētkus. Bet kāda ir šo svētku nozīme, jo par sēšanu un pļaušanu Svētajos Rakstos mēs atradīsim ļoti daudz norāžu un ir arī slavenais teiciens - ko sēsi, to pļausi. Cik lielā mērā tas darbojas arī garīgā līmenī? Bet vispirms par pašiem svētkiem, par Pļaujas svētkiem - kādi ir pirmsākumi šai tradīcijai?

Svinam svētkus. Skaistus un nozīmīgus svētkus, kas notika 13. septembrī Sārnates baptistu baznīcā par godu Latvijas karoga iesvētīšanai. Mūsu sirdsapziņas lieciniecei Lidijai Lasmanei bija sapnis, svinot savu simto dzimšanas dienu, lai pie viņas mīļās Sārnates baptistu draudzes dievnama plīvotu Latvijas karogs. Jūlija beigās Lidija aicināja savas dzimšanas dienas dāvanu vietā labāk ziedot līdzekļus karoga masta un karoga iegādei, lai pie nelielās, bet vēsturiski nozīmīgās Sārnates baptistu baznīciņas varētu plīvot lepni Latvijas karogs.

Pirms nedēļas, septembra otrajā svētdienā, svinējām Tēva dienu. Bija patīkami lasīt sociālajos tīklos bērnu sūtītos apsveikumus ar tekstu "Tēti, tu man esi vislabākais!". Studijā ir sapulcējušies četri tēvi, un runājam par to, kā vīrieši šodien izprot un nes šo misiju - būt par tēvu. Kā tas izdodas vai neizdodas, kādas ir grūtības, kā vīri tiek tam pāri un arī kas sagādā vislielāko prieku. 

Mēs taču apdrošinām mājas, mašīnas, veselību. Mēs apdrošināmies, kad dodamies ceļojumā. Bet nez kāpēc dziļāk painteresēties, kā apdrošināt dvēseli vai kas būs ar mani pēc šīs dzīves, tas it kā nešķiet svarīgi. Kāpēc tā notiek?

30. augustā svinīgā dievkalpojumā amatā ievests jaunievēlētais luterāņu arhibīskaps Rinalds Grants. Viņš nomainījis iepriekšējo arhibīskapu Jāni Vanagu pēc amatā pavadītiem 32 gadiem. Raidījumā tiekamies ar abiem kungiem.

Raidījumā "Pāri mums pašiem" no Salaspils līdz Aglonai tālo ceļu mērojušie Svētceļnieki jaunieši priestera Ilmāra Tolstova vadībā. 

Aizvadītajā nedēļā ar vairākiem koncertiem Jelgavā tika svinēta Latvijas baptistu Dziesmu svētku simtgade - notikums patiešām ar bagātu vēsturi, par ko arī runājam raidījumā Pāri mums pašiem. Dziesmai un mūzika Latvijas Latvijas baptistu draudzēs ir ierādīta ļoti liela loma jau kopš pašiem pirmsākumiem.

Par galveno moto šīvakara sarunai esam izvēlējušies vārdus no Jāņa evaņģēlija, kur sacīts: "Jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus." Šī izvēle par brīvību un patiesību nebūt nav nejauša, jo 28. jūlijā svinēsim simto dzimšanas dienu sirdsapziņas lieciniecei Lidijai Lasmanei.

Pirms 40 gadiem jūlijā notika Baltijas brīvības un miera kuģa brauciens pa Baltijas jūru, uz kuģa notika toreiz politiskas diskusijas, kultūras pasākumi, bet kuģu pieturvietās Stokholmā un Helsinkos - arī politiskas demonstrācijas. Ar šī brauciena palīdzību baltiešu trimdinieki toreiz centās pievērst pasaules uzmanību Baltijas valstu politiskajam stāvoklim. Studijā ir divi šī Brīvības kuģa brauciena dalībnieki.