Jaunajā raidījumu ciklā par radio vēsturi atcerēsimies, iepazīsim, atklāsim radiopagātni, sarunās ar esošajiem un bijušajiem Radio darbiniekiem pētīsim šī medija attīstību gadu gaitā.
Kā veidojās Latvijas Radio, kas skanēja ēterā, mainoties varām, kas bija tie cilvēki, kuri lasīja ziņas, iestudēja raidlugas, veidoja un montēja raidījumus. Kādas leģendāras personības ir strādājušas Latvijas Radio un kā attīstījusies tehnika.
Sadaļā "Radio regālija" reizi mēnesī skatīsim kādu priekšmetu, kas saistīts radio vēsturi. Bet sadaļā „Es klausos radio” vaicāsim gan sabiedrībā zināmiem cilvēkiem, gan Latvijas pilsētās un laukos sastaptiem ļaudīm, kāpēc viņi izvēlas klausīties tieši Latvijas Radio.
All content for Rada un raida jau 100 gadus is the property of Latvijas Radio 1 and is served directly from their servers
with no modification, redirects, or rehosting. The podcast is not affiliated with or endorsed by Podjoint in any way.
Jaunajā raidījumu ciklā par radio vēsturi atcerēsimies, iepazīsim, atklāsim radiopagātni, sarunās ar esošajiem un bijušajiem Radio darbiniekiem pētīsim šī medija attīstību gadu gaitā.
Kā veidojās Latvijas Radio, kas skanēja ēterā, mainoties varām, kas bija tie cilvēki, kuri lasīja ziņas, iestudēja raidlugas, veidoja un montēja raidījumus. Kādas leģendāras personības ir strādājušas Latvijas Radio un kā attīstījusies tehnika.
Sadaļā "Radio regālija" reizi mēnesī skatīsim kādu priekšmetu, kas saistīts radio vēsturi. Bet sadaļā „Es klausos radio” vaicāsim gan sabiedrībā zināmiem cilvēkiem, gan Latvijas pilsētās un laukos sastaptiem ļaudīm, kāpēc viņi izvēlas klausīties tieši Latvijas Radio.
"Centrālā ass un mugurkauls." Tā reiz kolēģi no ziņām raksturoja savu darbu radio. Tāpēc, noslēdzot Latvijas Radio simtgades raidījumu ciklu, iepazīstam mūsu reģionālos Ziņu dienesta korespondentus Ingu Ozolu Kurzemē, Guntu Matisoni Vidzemē, kā arī skaņu operatoru Renāru Šteimani. Būs saruna ar Vitu Savicku, cilvēku kas pirms aptuveni 30 gadiem izviedoja Ziņu dienestu tādu, kāds tas pastāv vēl šodien.
"Var jau jautāt sarežģītas lietas, bet tad jautājumam jābūt tādam, lai cilvēks neskumst, ja nezina pareizo atbildi, bet var uzzināt ko jaunu." Tā par prāta spēli Lieliskais piecinieks saka tā veidotājs un vadītājs Ivo Krumholcs. Savukārt Latvijas Radio 3 "Klasika" galvenā redaktore Inga Saksone stāsta, kā ideja par operu dziedājumu skaidrojumiem nonāca līdz mini pārraidēm Vai zini?.
No reklāmām 20. gadsimta 20. - 30. gados, kas tika publicētas radiofona programmās, līdz pagājušā gadsimta 50. - 60. gadiem, kad cilvēki rakstīja sūdzības par pārraižu skanējuma laiku maiņu. Kopā ar Latvijas Radio bibliotekāri Sarmu Indzeri lapoja senākās radio programmas, savukārt Latvijas Universitātes doktorants un žurnālists Raivis Vilūns stāsta par "Rīgas Viļņu" pirmsākumiem.
"Nabīgs" raidījums metinātājiem un mācītājiem, jeb daudz laimes dzimšanas dienā, radio NABA!
Radio, kas skan no mūsu radio pirmās ēkas, kur raidījumu vadītājus dēvē par instruktoriem, 1. decembrī svinēs 23. dzimšanas dienu. Iepazīstamm radio kanālu NABA, kas ir alternatīvs, nekomerciāls, citāds.
Radio ir ne tikai tie, kas runā pie mikrofona vai veido ierakstus. Ir vesela plejāde neredzamo vai pareizāk sakot, nedzirdamo cilvēku. Šoreiz vecākais datortīkla administrators Normunds Putniņš atceras, kā radiomājā tika ieviesti pirmie datori, bibliotekāre Sarma Indzere rāda unikālus rakstus, bet Autotransporta daļas vadītājs Normunds Taube stāsta par radio šoferu ekskluzīvajām tiesībām, vadājot žurnālistus.
Mūsu radio ēka ar savu monumentalitāti un neoklasicisma interjera detaļām, kas vēl saglabājušās no bankas laikiem, ne reizi vien ir piesaistījusi kinoļaužu uzmanību. Doma laukumā 8 ir uzņemtas gan spēlfilmas, gan dokumentāli kadri.
"Katru rītu - vienalga, darbdiena vai svētdiena - pulksten 7.22 mūsu radio aparātos atskan nopietna, vīrišķīga balss: "Labrīt biedri! Rīta vingrošana. Sāksim ar soļošanu..." Tā 1958. gadā sākas raksts avīzē "Rīgas Balss" par Kārli Liepiņu - radio rīta vingrošanas vadītāju. To, ka diena jāsāk ar izkustēšanos, mūsu radio ļaudis jau zināja krietni agrāk un arī Latvijas Radiofona sākuma gados ēterā tika atskaņota rīta vingrošana,
Latvijas Radio 100. dzimšanas dienā šajā raidījumā kā svecītes jubilejas tortē iedegšu mūsu darbvietas vērtības, cilvēkus, pārraides un notikumus. Atcerēsimies vairākus pagrieziena punktus radio vēsturē, radio darbiniekus un viņu paveikto šo 100 gadu laikā. Tā teikt, īsais kurss Latvijas Radio vēsturē.
YL100 LR - šādu kodu Latvijas Radioamatieru līga raidīs visās radioamatieru frekvencēs mūsu radio jubilejas nedēļā. Par radiotorņu cēlājiem Latvijas vēsturē un par "samīlēšanos radiolietās", godinot tos speciālistus, kas izveidoja un apkalpoja šo Latvijas radiotīklu, saruna ar radioamatieriem.
Latvijas Radio par savu "tēvu" dēvē inženieri Jāni Linteru, taču šim "tēvam" bija vairāki "dēli" un līdzgaitnieki. Par moderno tehnoloģiju ieviesējiem 20. gadsimta 20. gados, par to, kāpēc mūsu mediju sākotnēji sauca par radiofonu, kā attīstījās tā programma un kuri bija labāk apmaksātie radiofona mākslinieki, stāsta Latvijas Universitātes profesore Vita Zelče.
Vairāk nekā 30 gadus mūsu korespondente Latgalē ir Silvija Smagare, kura, kā izrādās, nāk no ļoti "radiofoniskas" ģimenes. Iepazīstam arī mūsu kolēģus Latgales studijā. Tur uzzinām, kur un kā studijas darbinieki apguvuši un apgūst latgaliešu valodu un cik cilvēku var ietilpt vienā nelielā studijā.
Raidījumi tautiešiem ārzemēs, arī iekšpolitiskie un ārpolitiskie raidījumi skanēja ar mērķi propagandēt padomju dzīves "jaukumus" un sasniegumus un parādīt klausītājiem rietumu pasaules dekadenci. Kopā ar vēsturnieku Kasparu Zelli analizējam, kā padomju laikos Latvijas Radio raidījumos izpaudās šī propaganda.
Kopā ar arhitektu Jāni Lejnieku un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Sabiedrisko attiecību speciālistu Gunti Rozenbergu dodamies lūkot telpas, kuru vairs nav. Klausoties senos atmiņu stāstos, mēģināsim "restaurēt" Latvijas Radiofona gaisotni ēkā Aspazijas bulvārī 5 20. gadsimta 20.-30. gados.
Ja ēterā viss skan un nav dzirdamas tehniskas kļūmes, tad viņu darbs ir labi padarīts. Vēl viņu uzdevums ir "saradināt tehniku ar lietotāju". No ēterā raidītā viņi dzird ne vārdu vai mūziku, bet trokšņus, ko neuztver parastais klausītājs. Iepazīstinām ar mūsu inženieru brigādi.
1995. gada janvārī Latvijas Radio darba dienās sāka skanēt jauns radījuma formāts - žurnālisti un raidījuma viesi runāja tiešajā ēterā. Kopā ar studijas "Kāp-nes" izveidotājām Santu Laugu un Mairitu Znotiņu atceramies pašus pirmos "pakāpienus", savukārt ar žurnālisti Māru Variku runājam par viņas ilggadējo specifiku radio - raidījumiem lauku ļaudīm.
Sākoties jaunajam mācību gadam pārskatīsim kādi radioraidījumi dažādos gados bija domāti skolu jaunatnei un kas bija šo raidījumu veidotāji. Tāpat uzzināsim, kā, skolēni būdami, darbu radio sāka Latvijas Radio 5 galvenais redaktors Toms Putniņš un raidījuma „Pēcpusdiena" vadītājs Tālis Eipurs.
1991. gada augusta puča dienu notikumus atceras toreizējais Latvijas televīzijas un radio raidījumu komitejas priekšnieka vietnieks Jānis Ozols. Par raidīšanu no slepenās studijas Salaspilī atmiņās dalās toreizējais skaņu inženieris Aigars Semēvics, bet Ingvilda Strautmane atminēsies kā tolaik kā ziņu korespondente devās uz citu slepenu studiju raidīt jaunumus tūlīt pēc puča izgāšanās.
„Tiešajā ēterā ir kā hokeja laukumā – situācija var manīties sekundes laikā," saka ilggadējs radio skaņu operators Aleksis Šaicanovs. Gan viņš, gan viņa kolēģe Iveta Zvejniece raidījumā stāsta par dinamisko darbu pie skaņu pults, vadot pārraides tiešajā ēterā. No arhīva materiāliem savukārt klausāmies, kā agrāk noritēja montāžas operatora darbs, kad no magnetofona lenšu graizīšanas un līmēšanas pirksti kļuva jēli.
Teodors Lācis un Ludmila Špīlberga bija tie aktieri, kuru balsis visvairāk izmantoja radioteātra vajadzībām Latvijas pirmās brīvvalsts laikā. sarunā ar teātra zinātnieku E.Smiļģa Teātra muzeja vadītāju Jāni Siliņu lūkojam, kā tolaik veidoja iestudējumus un kas tajos piedalījās. Klausāmies ierakstus minēto aktieru balsīm.
Raidījumā Radioteātra skaņu meistars Valdis Zilveris stāsta par saviem paņēmieniem audio efektu ierakstīšanā. Kā top raidījumu signāli, atklāj Latvijas Radio 1 galvenais mūzikas redaktors Ģirts Bišs. Kā senāk ar skaņām tika "būvētas dekorācijas" Radioteātrī, par to saruna no arhīva.
Jaunajā raidījumu ciklā par radio vēsturi atcerēsimies, iepazīsim, atklāsim radiopagātni, sarunās ar esošajiem un bijušajiem Radio darbiniekiem pētīsim šī medija attīstību gadu gaitā.
Kā veidojās Latvijas Radio, kas skanēja ēterā, mainoties varām, kas bija tie cilvēki, kuri lasīja ziņas, iestudēja raidlugas, veidoja un montēja raidījumus. Kādas leģendāras personības ir strādājušas Latvijas Radio un kā attīstījusies tehnika.
Sadaļā "Radio regālija" reizi mēnesī skatīsim kādu priekšmetu, kas saistīts radio vēsturi. Bet sadaļā „Es klausos radio” vaicāsim gan sabiedrībā zināmiem cilvēkiem, gan Latvijas pilsētās un laukos sastaptiem ļaudīm, kāpēc viņi izvēlas klausīties tieši Latvijas Radio.
