Atbrīvojot politieslodzītos, Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko cer gūt gan ekonomiskus labumus, gan izrauties no starptautiskās izolācijas, tomēr tas neliecina par viņa režīma uzvedības maiņu. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja baltkrievu politoloģe, cilvēktiesību aktīviste un organizācijas „Christian Vision for Belarus” koordinatore Viktorija Vasiļjeviča.

Eiropas Komisijas nākamā daudzgadu budžeta piedāvājums neapmierina ne tikai zemniekus, kas šodien pulcējas Briselē vēsturiski lielākajā protesta akcijā, bet arī Latviju kā valsti. To šorīt Latvijas Radio pauda zemkopības ministrs Armands Krauze no Zaļo un Zemnieku savienības.

Nacionālajai aviosabiedrībai "air Baltic" ir vairāki scenāriji, kur nākamā gada sākumā dabūt papildu naudu, lai uzņēmums turpinātu pastāvēt. Tā izvairīgi uz jautājumu, vai nāksies atkal lūgt palīdzību valstij, intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atbildēja kompānijas „airBaltic” padomes priekšsēdētājs un finansists Andrejs Martinovs.

Ja publiskais sektors aktīvi ieviestu Valsts kontroles revīziju ieteikumus un novērstu konstatētās nepilnības un pārkāpumus, būtu iespējams gan valsts budžetā ietaupīt ievērojamu naudas apjomu, gan mazināt birokrātiju. Tā izriet no valsts kontroliera Edgara Korčagina sacītā intervijā Latvijas Radio.

Bāriņtiesas neiestājas pret reformām, bet tām ir jābūt faktos balstītām un ilgtspējīgām. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas valdes priekšsēdētāja Taiga Ziemele.

Asa ASV valdības kritika pret Eiropas Savienību un tās līderiem aizvadītajās dienās daudzus mūsu kontinentā nepatīkami pārsteidza un pat aizvainoja. Tomēr Eiropas politisko līderu atbilde uz ASV prezidenta Donalda Trampa nediplomātiskiem izteikumiem pārsvarā bija visnotaļ atturīga. Lai apspriestu ASV un Eiropas attiecības, saruna ar Vašingtonā bāzēto ASV Vācijas Māršala fonda eksperti Kristīni Bērziņu.

ASV prezidents Donalds Tramps nav nostājies Krievijas pusē, tā domā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. Intervijā Latvijas Radio viņš teica, ka Trampa administrācijā ir strāvojumi, kas dažādu iemeslu dēļ ir vienā vai otrā pusē, un savā starpā cīnās – gan par Trampa uzmanību, gan par Trampa pozīcijas maiņu. To mēs arī redzam. Pēc Sārta domām, tā tas turpināsies.

Dalīšana klašu grupās, ārpusklašu aktivitātes un vasaras nometnes skolās – par tādām iecerēm Rīgas domes vicemērs Vilnis Ķirsis (Jaunā Vienotība) stāstīja, runājot, kā plāno uzlabot pārejas uz vienotu skolu, proti, uz mācībām tikai latviešu valodā rezultātus.

Latvijā biežākais ārējās nāves cēlonis (ĀNC) ir pašnāvības, turklāt ap 80% pašnāvības gadījumu ir saistāmi ar depresiju. Latvija arī ierindojas starp Eiropas Savienībā valstīm ar augstāko mirstību ĀNC dēļ. Anna Apīne uz sarunu aicināja biedrības “Ogle” pārstāvi Aļonu Aleksejevu un ārstu psihoterapeitu, RSU Psihosomatiskās medicīnas psihoterapijas klīnikas galveno ārstu Ernestu Pūliņu-Cini, lai runātu par pašnāvību iemesliem un iespējām tās novērst.

Šodien, 4. decembrī, Saeimā turpinās sēde, kurā deputāti galīgajā lasījumā skata nākamā gada valsts budžetu. Pie frakcijām nepiederošā Saeimas deputāte Skaidrīte Ābrama Latvijas Radio raidījumā Labrīt vērtēja, ka pašreizējā valdība vai cita valdība, kas varētu strādāt esošās vietā, nevarētu sagatavot būtiski labāku valsts nākamā gada budžeta piedāvājumu.

Lielākais darbs, kas jāizdara Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) turpmākajos četros gados – ir jāpārskata medija juridiskais statuss. To intervijā Latvijas Radio stāstīja padomes priekšsēdētāja Sanita Upleja-Jēgermane. Viņa uzsvēra, ka darbs ir ļoti komplicēts, tas vienlaikus attiecas arī uz pašas padomes statusu. 

Šodien Saeimas atbildīgā komisija lems par grozījumiem Epidemioloģiskās drošības likumā ar mērķi efektivizēt epidemioloģiskās izmeklēšanas un pretepidēmijas pasākumu veikšanu. Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Latvijas infektoloģijas centrs” galvenā ārste Baiba Rozentāle sacīja, ka varētu tikt precizētas atsevišķas nianses, lai aizsargātu sabiedrību nopietna apdraudējuma gadījumā, jo likums jau tagad paredz nopietnu rīcību.

No 1. decembra Birokrātijas mazināšanas rīcības grupu sāk vadīt līdzšinējais Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš, bet viņa vietā uzņēmēju organizācijā valdes priekšsēdētāja pienākumus sāk pildīt Katrīna Zariņa. Endziņš intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" izteicās, ka pirmais viņa darbs būs panākt, lai birokrātija nepalielinās.

Koalīcijas partijām pietiks balsu, lai gan nākamnedēļ galīgajā lasījumā pieņemtu valsts nākamā gada budžetu, gan šodien, 27. novembrī, pasargātu trīs ministrus, ja opozīcijas pieprasījumi ekonomikas, satiksmes un finanšu ministriem pārtaptu uzticības balsojumos. Tādu pārliecību intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts Oļegs Burovs.

Arī pēc Sabiedriskā medija kanāla Latvijas Radio 4 slēgšanas saturs medijos krievu valodā Latvijā būs ļoti lielā apjomā. Piemēram, no 260 retranslētajiem televīzijas kanāliem 101 kanālā raida saturu krieviski, bet tikai 62 - latviski, tādējādi krievu valoda dominē. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atzina Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Process nebūs viegls un Eiropas līderu retorika varētu nebūt tik asa, kā kāds, iespējams, gribētu. Tā par Miera plāna sarunu tālāko virzību domā Rīgas Stradiņa universitāes Sociālo zinātņu fakultātes docētājs, pētnieks un politikas zinātnes doktorants Romāns Gagunovs.

Pirms nākamnedēļ paredzētās 2026. gada valsts budžeta pieņemšanas galīgajā lasījumā Saeimas Budžeta komisija šodien, 24. novembrī, turpinās darbu pie sagatavotajiem dokumentiem. Opozīcijā strādājošā Apvienotā saraksta Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda, ka valdības darbs pašlaik ir nonācis krīzē. Viņaprāt, koalīciju kopā satur vairs tikai apņemšanās.

Centrālā statistikas pārvalde 19. novembrī informēs par Latvijas viesnīcu un citu tūrisma mītņu darbības rezultātiem šī gada 3. ceturksnī. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš Latvijas Radio sacīja, ka situācija pamazām uzlabojas, taču joprojām nav sasniegti pirmspandēmijas rādītāji. Pēc Kalniņa sacītā, kaimiņvalstis vairāk investē savas valsts popularizēšanā. 

Uz nelielu mirkli vēl oktobra beigās mediķe Sarmīte Cīrule, kura sniedz palīdzību ievainotajiem Ukrainas frontē, bija atbraukusi uz mājām – uz Latviju. Tad arī tapa šī saruna ar mērķi nedaudz paskatīties it kā no malas - kā mēs - te, Latvijā dzīvojam, vai un cik labi esam gatavi krīzes situācijai, vienlaikus cerot, ka nekad nepiedzīvosim to, kas notiek tagad Ukrainā. 

Viens no maniem lielajiem mīlestības darbiem – tā par savu jauno grāmatu "Latvijas kultūrvienības jeb mazie novadi" saka literatūrzinātniece, folkloras pētniece, profesore Janīna Kursīte. Grāmatā viņa atklāj Latvijas mazo kultūrvēsturisko novadu daudzveidību, viņas pārliecība ir, ka tieši šajās mazajās lokālajās vienībās sākas Latvijas ideja un spēks.