Raidījums par vārdiem un valodu, bet ne tikai. Par valodu, ko lietojam ik dienu mājās, pagalmos, pierakstos, telefonos un mūsu prātos, – tik daudz, ka to pat nepamanām, bet ko vajadzētu prast, lolot un ar ko vajadzētu lepoties. Raidījumā skanēs viegli un saprotami valodnieku stāsti par valodu dažādos šķērsgriezumos – par skaņām, zilbēm, vārdiem, vārdu savienojumiem, teikumiem, tekstiem, diskursu, pieturzīmēm un par valodu mums apkārt: ielās, skolās, valdības gaiteņos, veikalu plauktos, novados, rakstu avotos, elektroniskās vietnēs,, ceļa norādēs, vietu nosaukumos, zīmēs un visur citur, kur to var dzirdēt un redzēt. Izdibināsim sabiedrībā zināmu cilvēku domas par valodu un tās nozīmi, ieklausīsimies, kā runā Latvijā, vērosim, kā raksta latviešu valodā, un analizēsim un varbūt pat aizrādīsim.
Raidījumu veido Anete Ozola - valodniece, kura ļoti mīl latviešu valodu visā tās krāšņumā un cenšas izzināt tās skaistumu, pētot latviešu valodas dialektus, un Sanda Rapa - valodniece, kurai mīļākā no valodām ir latviešu valoda, kura pēta un interesējas par valodu dažādos tās aspektos, īpaši par īpašvārdiem, dialektiem, gramatiku, valodas kultūru un valodas būtību.
Vada: Laura Paula Jansone, Anete Ozola, Sanda Rapa.
All content for Vārduleja is the property of Radio NABA and is served directly from their servers
with no modification, redirects, or rehosting. The podcast is not affiliated with or endorsed by Podjoint in any way.
Raidījums par vārdiem un valodu, bet ne tikai. Par valodu, ko lietojam ik dienu mājās, pagalmos, pierakstos, telefonos un mūsu prātos, – tik daudz, ka to pat nepamanām, bet ko vajadzētu prast, lolot un ar ko vajadzētu lepoties. Raidījumā skanēs viegli un saprotami valodnieku stāsti par valodu dažādos šķērsgriezumos – par skaņām, zilbēm, vārdiem, vārdu savienojumiem, teikumiem, tekstiem, diskursu, pieturzīmēm un par valodu mums apkārt: ielās, skolās, valdības gaiteņos, veikalu plauktos, novados, rakstu avotos, elektroniskās vietnēs,, ceļa norādēs, vietu nosaukumos, zīmēs un visur citur, kur to var dzirdēt un redzēt. Izdibināsim sabiedrībā zināmu cilvēku domas par valodu un tās nozīmi, ieklausīsimies, kā runā Latvijā, vērosim, kā raksta latviešu valodā, un analizēsim un varbūt pat aizrādīsim.
Raidījumu veido Anete Ozola - valodniece, kura ļoti mīl latviešu valodu visā tās krāšņumā un cenšas izzināt tās skaistumu, pētot latviešu valodas dialektus, un Sanda Rapa - valodniece, kurai mīļākā no valodām ir latviešu valoda, kura pēta un interesējas par valodu dažādos tās aspektos, īpaši par īpašvārdiem, dialektiem, gramatiku, valodas kultūru un valodas būtību.
Vada: Laura Paula Jansone, Anete Ozola, Sanda Rapa.
Raidījums „Vārduleja” 2026. gadu sāk ar malēniskajām izloksnēm, ko runā Vidzemes ziemeļu daļā un kas tiek uzskatītas par daļu no augšzemnieku dialekta, taču veido kompaktu un atšķirīgu latviešu valodas areālu. Raidījuma pirmajā daļā pastāstām par galvenajām šo izlokšņu iezīmēm, par to, kā saukt šīs izloksnes un kā tagad pieņemts dēvēt šo apvidu – par Malienu vai Malēniju. Pēc tam klausāmies dziesmu malēniešu mēlē, ko īpaši šim raidījumam ierakstījusi un mums atsūtījusi malēniete Ilze Briediņa.
Raidījuma otrajā daļā sarunājamies ar valodnieci, profesori, akadēmiķi, arī malēnieti Daci Marku, kura nule laidusi klajā grāmatu par malēniskajām izloksnēm – “Izloksnes Latvijas–Igaunijas pierobežā: Jaunlaicene un Veclaicene”. Lūdzam pastāstīt par viņas atrastajām malēniešu izlokšņu deviņām pazīmēm, kas tās atšķir no citām latgaliskajām izloksnēm, iztaujājam, kādi ir malēnieši, un klausāmies, kā runā malēniski.
Raidījuma trešo daļu mums palīdzējusi sagatavot Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas 1. kursa studente Terēze Ance, kura pastāstīs par vietniekvārda “mēs” neparastu locījuma formu, ko nevajadzētu lietot literārajā valodā.
Mūzika: "Dziediet, meitas, vakarā". Dzied Ilze Briediņa.
Šonedēļ raidījumā „Vārduleja” pievēršamies kādai smalkai latviešu valodas iezīmei – zilbes intonācijai, kas veido mūsu valodas īpašo skanējumu.
Raidījuma pirmajā daļā stāstām, kas ir zilbes intonācija, kā tā veidojas, kādas ir latviešu valodas pamatintonācijas un kā tās palīdz atšķirt vārdu nozīmes.
Raidījuma otrajā daļā sarunājamies ar valodnieku, vadošo pētnieku un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes asociēto profesoru Edmundu Trumpu. Vaicājam, vai zilbes intonācijas pastāv visās valodās, cik precīzi mēs spējam tās noteikt un kā mūsdienu tehnoloģijas ļauj izmērīt un ieraudzīt balss kustības skaņu līknēs un grafikos.
Raidījuma trešajā daļā skaidrojam, ar kādu zilbes intonāciju vajadzētu izrunāt vārdu „zāle” un kā zilbes intonācija maina vārda nozīmi.
Vada: Anete Ozola, Sanda Rapa.
Valsts svētku mēnesī raidījumā „Vārduleja” pievēršamies svarīgām un lielām tēmām – šoreiz runājam par valsts valodu.
Raidījuma pirmajā daļā pastāstām par jēdzienu „valsts valoda” un to, kas ar to saistās, – par to, kā mūsu valoda ieguva valsts valodas statusu, ko šis fakts mums nozīmē un kā mums pret to jāizturas.
Raidījuma otrajā daļā sarunājamies ar valodnieku, uzņēmēju, bijušo Latvijas Republikas Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu – valstsvīru, kurš izprot valodas un tās pētniecības nozīmi valstī. Par viņa ceļu no pirmajiem vārdiem lībiskajā dialektā līdz augsta līmeņa valodniecības studijām un valodu tehnoloģiju pētījumiem. Par to, kā latviešu valoda mainās un kas ir šo pārmaiņu galvenie dzinējspēki, par to, kurā dialektā viņš jūtas kā mājās un par valodu un valstu robežām.
Trešajā daļā pastāstām – kā labāk un latviskāk teikt: „piecus gadus atpakaļ" vai „pirms pieciem gadiem".
„Vārdulejas” otrās sezonas trešajā raidījumā turpinām pētīt Latvijas izloksnes. Šoreiz pievēršamies augšzemnieku dialekta Nautrēnu izloksnei, kurā dzimusi un augusi un kuru daudz pētījusi un aprakstījusi LU HZF Latviešu valodas institūta vadošā pētniece akadēmiķe Anna Stafecka.
Raidījuma pirmajā daļā pastāstām par augšzemnieku dialekta raksturīgākajām pazīmēm, par Nautrēniem un Annas Stafeckas konstatētajām Nautrēnu izloksnes īpatnībām.
Otrajā daļā sarunājamies ar mūsu viesi Annu Stafecku, iztaujājam viņu par Nautrēnu izloksni, tās leksiku un morfoloģiju, kā arī par nautrēniešu raksturu, devumu valodas attīstībā un par sabiedrības attieksmi pret augšzemnieku dialektu.
Raidījuma trešajā daļā pastāstām par vārdu, kāds būtu jālieto, ja runājam par zvanīšanu pa telefonu.
Mūzika: Dabasu Durovys "Pusnakts Triadis"
Šīs sezonas otrajā raidījumā turpinām sarunu ciklu par valodu satikšanos. Šoreiz pievēršamies divām valodām, ko šķir Baltijas jūra: latviešu un zviedru. Pastāstām, kādas atšķirības starp tām ir novērojuši gan latviešu valodnieki, kas dzīvojuši un strādājuši Zviedrijā, gan paši zviedri.
Raidījuma otrajā daļā sarunājamies ar Zviedrijas astronomu Daini Draviņu un apbrīnojam viņa spēju sadzirdēt dažādu pasaules valodu nianses, skaidri un pareizi runāt latviešu valodā un prasmi lasīt debesu karti.
Ar raidījuma „Vārduleja” otro sezonu aizsākam jaunu ciklu, ko simboliski varētu nosaukt „Valoda un tautas gars”, jo tajā ieklausīsimies, kā latviski runā un ko par latviešu valodu domā cilvēki, kas iemācījušies runāt mūsu valodā, kā arī centīsimies izzināt, kā svešvalodas ietekmējušas mūsu vārdu krājumu un kāds ir citu valodu raksturs un gars.
Šajā raidījumā esam pievērsušās franču valodai un sarunājamies ar tulkotāju Nikolā Ozano (Nicolas Auzanneau), kurš franciski iztulkojis mūsu Rūdolfa Blaumaņa „Nāves ēnā” un nesen Latvijā izdevis savu grāmatu „Biblihigianse jeb Kādas grāmatas noslēpums”, kurā ar pievēršanos detaļām, ar faktiem un valodas ritmu ir panācis to, ko dažs nespēj, pat visas pasaules metaforas un epitetus izmantodams.
Raidījuma trešajā daļā turpinām analizēt dažādas valodas kļūdas – šoreiz par gadījumiem, kad vārdus „pulkstenis” vai „pulksten” lietojam nepareizi.
Mūzika: Barbara «Göttingen» (1964)
Raidījuma „Vārduleja” 17. ieraksts veltīts valodai un mākslīgajam intelektam. Tā pirmā daļa veidota kā eksperiments: tas, ko stāstām, radīts ar mākslīgā intelekta rīkiem, kam uzdevām radīt tekstu par trim tēmām: par to, kas ir mākslīgais intelekts, par mākslīgo intelektu un valodu un par mākslīgo intelektu un latviešu valodu.
Otrajā daļā sarunājamies ar tehnoloģiju ekspertu Igoru Uhaņu, kurš labāk, precīzāk un tēlaināk nekā mākslīgais intelekts prot pastāstīt, kas ir mākslīgais intelekts un kā tas var tapt gudrāks, kā valoda to ietekmē un kā tas ietekmē valodu.
Raidījuma trešo daļu veltām apstākļa vārdam “daudz”, kam dažreiz piesaista nepareizu locījumu.
Raidījuma "Vārduleja" sešpadsmitais ieraksts veltīts valodai kino un kino valodai.
Pirmajā daļā pastāstām, kā valoda ieskanas kino, ar ko tā īpaša un kā tā mijiedarbojas ar klusumu un citām skaņām.
Otrajā daļā viesojamies pie izcilā kinorežisora Jāņa Streiča Paliepī Lietuvā, kur klausāmies aizraujošā kino valodas vēstures stāstā un kino valodas elementu raksturojumā, kas izskaistinās un pamatojas ar viņa paša pieredzēto un atklāto. Uzzinām to, kā izstāstīt vienu nakti dažās kino sekundēs, kā nofilmēt dzīves patiesību un kā uzdrošināties un glābt valsti.
Raidījuma trešajā daļā analizējam kādu biežu valodas kļūdu: nepareizi darinātu vārdu ar nozīmi 'pašreiz, pašlaik'.
Raidījuma „Vārduleja” piecpadsmitais ieraksts veltīts valodai teātrī, kur valoda ir galvenais rīks un izteiksmes līdzeklis un kur valodu pārvaldīt tā, lai citi noticētu un ieraudzītu, spēj tikai retais. Raidījuma pirmajā daļā mazliet ielūkojamies skatuves runai veltītajos pētījumos un tajos rodamajās atziņās un mēģinām skaidrot, kas ir teātra valoda un ko ar valodu cenšas panākt aktieris, un kā valoda teātrī kļūst sajūtama, ne tikai sadzirdama.
Otrajā daļā sarunājamies ar mūsu viesi aktieri Gundaru Āboliņu, kurš stāsta par to, cik daudz uz skatuves izrunātu vārdu uztver klausītāja auss, vai drīkst pārrakstīt Blaumani un vai var nospēlēt mīlas ainu, lipinot pelmeņus.
Raidījuma trešajā daļā runājam par kļūdu kāda vārda locījumā – vārda „rudens" ģenitīvu.
"Vārdulejas" raidījums "Valoda un Dievs" mēģina ielūkoties tajā laukā, kur satiekas valoda un reliģija, valoda un nesasniedzamā dievišķā vara. Tajā stāstām par to, kas raksturo reliģisko valodu, kāpēc tā skan atšķirīgi un ko ar to var un vēlas panākt.
Raidījuma otrajā daļā tiekamies ar Viļakas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcas prāvestu Guntaru Skutelu, kuram vaicājam, kā varam sarunāties ar Dievu un kā Dievs sarunājas ar mums, kā jāsarunājas mums, lai nepārkāptu Dieva likumus, un vai tiešām vārds bija pirmais pasaules radīšanas brīdī.
Raidījuma trešajā daļā analizējam viegli pamanāmu, tomēr šur tur vēl dzirdētu valodas kļūdu – prievārda "dēļ" novietošanu pirms saistāmā vārda.
Raidījuma “Vārduleja” trīspadsmitais raidījums veltīts latviešu rakstu valodai.
Pirmajā daļā stāstām par to, kad un kā ir attīstījusies latviešu rakstu valoda. Skaidrojam, kas ir nozīmīgākie rakstu valodas pieminekļi un kas ietekmējis to, kādu rakstu valodu lietojam mūsdienās.
Raidījuma otrajā daļā pie mums viesojas latviešu rakstu valodas pētnieks Pēteris Vanags. Runājam par pirmajām latviešu valodas liecībām, pirmajiem tekstiem rokrakstā un iespiestām grāmatām. Skaidrojam, cik daudz mums par valodu stāsta šīs liecības, kas ir šo tekstu autori un lasītāji.
Trešajā daļā stāstām par to, kā ir pareizi – “lenta” vai “lente”?
Raidījuma “Vārduleja” divpadsmitais raidījums veltīts valodai repā.
Pirmajā daļā stāstām par to, kas raksturīgs repa valodai, – cik daudz mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu tur var saklausīt un kas jāatceras, lai teksts kopā ar mūziku veidotu vienotu skanējumu.
Raidījuma otrajā daļā pie mums viesojas reperis, literatūrzinātnieks un arī literatūras mīļotājs Arturs Skutelis. Runājam par tekstu radīšanu, latviešu valodas dzīvīgumu repā un par to, kā vienā dziesmā var satikties gan metaforas, gan vulgārismi.
Trešajā daļā stāstām par kādu ļoti aktuālu latviešu valodas kļūdu – nepareizu pamazināmo formu veidošanu: šoreiz par vārdu “kartiņa”.
Raidījuma „Vārduleja” vienpadsmitais ieraksts veltīts valodai sportā – stāstām par to, kas sporta sacensību komentārus un aprakstus padara īpašus, atšķirīgus no citiem tekstiem, analizējam sportā lietoto vārdu izvēli un teikumu veidošanu un atceramies, kā savulaik latviskoti sporta termini.
Otrajā daļā intervējam brīnišķīgu sporta žurnālistu un televīzijas komentētāju Anatoliju Kreipānu. Jautājam, kā kļūt par sporta žurnālistu, kā top sacensību komentāri no sagatavošanās līdz komentētāja būdiņai un uzvarai vai zaudējumam, kādas cīņas komentātājiem jāizcīna valodas laukā un kuri var būt paraugi un skolotāji šajā jomā.
Trešajā daļā atgādinām par biežu valodas kļūdu: saikļu “ka” un “kad” jaukšanu saliktā pakārtotā teikumā.
Mūzika:
Ēnu Kabinets - Pirmā diena skeletonā
Raidījuma "Vārduleja" pirmajā daļā stāstām par dažām lībiskā dialekta Kurzemes izlokšņu jeb tāmnieku izlokšņu iezīmēm.
Otrajā daļā pie mums viesojas aktieris, režisors, muzikants, augļkopis un ugālnieks Gatis Gāga. Runājam par valodu Ziemeļkurzemē, to, kādi ir kurzemnieki un kā kurzemnieki viens otru dzird un redz.
Trešajā daļā stāstām par kādu valodā bieži dzirdamu runas īpatnību – vairāku skaņu saplūšanu skaitļa vārdos, piemēram, trīsdesmit, četrdesmit un piecdesmit.
Raidījuma “Vārduleja” pirmajā daļā aplūkojam kodu maiņu un jaukšanu – procesu, kurā viens runātājs maina saziņas valodu, stāstām, kā tas notiek, kas to ietekmē un kā to pēta.
Otrajā daļā pie mums viesojas valodnieks, tulks, tulkotājs un Latvijas Universitātes profesors Andrejs Veisbergs. Viņam vaicājam par kodu maiņu , kā tā izpaužas, vai to var vērtēt arī pozitīvi un kā to pamanīt.
Trešajā daļā pārveidojam teikumus, kuros dzirdama kodu maiņa - pārmaiņus tiek runāts angļu un latviešu valodā.
Raidījuma “Vārduleja” astotais ieraksts veltīts latviešu valodas izpētei – tās vēsturei, būtībai un liktenim Latvijā.
Pirmajā daļā aplūkojam latviešu valodniecības pamatnozares un vēsturi un mazliet pasūrojamies par tās bēdīgo likteni mūsdienās.
Otrajā daļā pie mums viesojas Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš, kuram vaicājam par humanitāro zinātņu nozīmi un par to, ko var darīt valodnieki, studenti un pats augstskolas rektors, lai tās attīstītu un nostiprinātu. Un ko var darīt valdība, lai tās neiznīktu.
Trešajā daļā, atsaucoties uz raidījumā vairākkārt izskanējušo faktu par finansējuma trūkumu zinātnei, analizējam kļūdas, kas rodas, darbības vārdam “trūkt” piesaistot nepareizu locījumu.
Raidījuma “Vārduleja” septītais ieraksts veltīts latviešu valodas dialektiem.
Pirmajā daļā stāstām, kas ir dialekti, kā tie veidojušies un kādi dialekti joprojām dzirdami latviešu valodā.
Otrā daļa ir neparastāka nekā citkārt. Šoreiz studijā dzirdami nevis aicinātie viesi, bet virtuāli viesi no pagājušā gadsimta izlokšņu ierakstiem: Jānis Endzelīns, Zlēku izloksnes runātāja un Baltinavas izloksnes teicēja. Laura Paula Jansone stāsta par vidus dialektu, Anete Ozola runā par lībisko dialektu, Sanda Rapa iepazīstina ar augšzemnieku dialektu. Minam galvenās dialektu iezīmes un raksturojam to daudzveidību.
Trešajā daļā analizējam kļūdas noliegumā: kur runātājs darbības vārdam pievieno nominatīvu, nevis ģenitīvu, kas ierasts un noteikts par pareizu baltu valodās. Šoreiz tās skanēs ne tikai Saeimas stenogrammās, bet arī vienā dziesmā.
Mūzika:
Latvijas Radio koris un Suitu sievas – “Suitu lūgsna”
Raidījuma „Vārduleja” sestais raidījums veltīts valodai Latvijas dzelzceļa līnijās. Jautājumi par valodu dzelzceļā pēdējos gados aktualizēti vairākkārt, jo “Rail Baltica” projektēšanas un būvniecības laikā paredzēts ieviest virkni pārmaiņu, taču pirmie staciju un pieturas punktu nosaukumi tika doti jau 19. gadsimtā, kad tika uzsākta dzelzceļa būvniecība Latvijas teritorijā.
Raidījuma pirmajā daļā stāstām par staciju nosaukumiem, minam interesantus piemērus, kas aktualizēti pēdējo gadu laikā.
Otrajā daļā sarunājamies ar dzelzceļa vēstures pētnieku Tomu Altbergu, skaidrojam, kā valoda un dzelzceļš ir saistīti, kādas ir dzelzceļa staciju un pieturas punktu došanas tradīcijas Latvijā, runājam par interesantiem vēsturiskiem faktiem un piemēriem.
Trešajā daļā analizējam valodas kļūdas – kalkus “priekš projekta”, “nodot eksāmenu”, “kurss ir nosprausts”.
Raidījuma "Vārduleja" piektais raidījums veltīts bērnu valodai. Tā ir interesanta, smieklīga un arī sarežģīta valodas sistēma, ko ir piedzīvojis ikkatrs no mums.
Raidījuma pirmajā daļā īsi iepazīstinām ar bērnu valodu – ar ko tā atšķiras no pieaugušo valodas, ko tajā var pētīt un ko tā liecina par mūsu prātu un valodu.
Otrajā daļā sarunājāmies ar visīstākajiem bērnu valodas ekspertiem, četriem bērniem – Lizeti, Megiju, Gustavu un Kārli.
Un trešajā daļā analizējam valodas kalkus – kļūdainus, tiešus aizguvumus no citām valodām.
Raidījuma „Vārduleja” ceturtais raidījums veltīts vieglajai valodai. Tā ir tēma, kas pēdējo gadu laikā sabiedrībā izraisījusi daudz diskusiju, tāpēc runāsim par tās aktualitāti Latvijā un pasaulē, nepieciešamību, grūtībām un principiem.
Raidījuma pirmajā daļā cenšamies izstāstīt, kas ir vieglā valoda un kāpēc tā ir vajadzīga.
Otrajā daļā sarunājamies ar valodnieci un tulkotāju Velgu Polinsku, skaidrojam, kā tiek veidoti teksti vieglajā valodā, kur tos varam lasīt un dzirdēt, kā vieglo valodu lieto Latvijā un pasaulē.
Trešajā daļā analizējam valodas kļūdas – kalkus un neveiklus, sarežģītus vārdus, frāzes un teikumus, stāstām, kā tos pateikt pareizi, vieglāk un saprotamāk.
Raidījums par vārdiem un valodu, bet ne tikai. Par valodu, ko lietojam ik dienu mājās, pagalmos, pierakstos, telefonos un mūsu prātos, – tik daudz, ka to pat nepamanām, bet ko vajadzētu prast, lolot un ar ko vajadzētu lepoties. Raidījumā skanēs viegli un saprotami valodnieku stāsti par valodu dažādos šķērsgriezumos – par skaņām, zilbēm, vārdiem, vārdu savienojumiem, teikumiem, tekstiem, diskursu, pieturzīmēm un par valodu mums apkārt: ielās, skolās, valdības gaiteņos, veikalu plauktos, novados, rakstu avotos, elektroniskās vietnēs,, ceļa norādēs, vietu nosaukumos, zīmēs un visur citur, kur to var dzirdēt un redzēt. Izdibināsim sabiedrībā zināmu cilvēku domas par valodu un tās nozīmi, ieklausīsimies, kā runā Latvijā, vērosim, kā raksta latviešu valodā, un analizēsim un varbūt pat aizrādīsim.
Raidījumu veido Anete Ozola - valodniece, kura ļoti mīl latviešu valodu visā tās krāšņumā un cenšas izzināt tās skaistumu, pētot latviešu valodas dialektus, un Sanda Rapa - valodniece, kurai mīļākā no valodām ir latviešu valoda, kura pēta un interesējas par valodu dažādos tās aspektos, īpaši par īpašvārdiem, dialektiem, gramatiku, valodas kultūru un valodas būtību.
Vada: Laura Paula Jansone, Anete Ozola, Sanda Rapa.
