Podkāsta sērijas “Zaļais barometrs” 20. epizodē runājam par šī gada dzīvotni - KRITALU.
Kritala ir miris koks vai tomēr dzīvības saliņa no dabas daudzveidības viedokļa? Kritalās var
ligzdot putni, tajās dzīvo sūnas. Kas vēl tajās dzīvo? Ko cilvēkam var dot kritala? Vai un kā labu
saimniekošanu mežā var apvienot ar dabas daudzveidības saglabāšanu? Kur kritalas var sastapt
visā to krāšņumā?
Par kritalām un kas tās apdzīvo sarunājas Latvijas Dabas fonds eksperti: JĀNIS ĶUZE un
EVITA OĻEHNOVIČA. Moderatore – LIENE BRIZGA-KALNIŅA (Latvijas Dabas fonds).
Projekts “Zaļais barometrs” tiek īstenots ar Aktīvo iedzīvotāju fonda atbalstu.
Ieraksts un montāža: Labaskana.lv
Sadarbībā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru piedāvājam četru sarunu sēriju par aktuāliem vides un ekoloģiskās ilgtspējas jautājumiem, kas norisinājās izstādē “Dekoloniālās ekoloģijas” Rīgas Mākslas telpā.
Ceturtās sarunas “Vides aktīvisms nesenajā pagātnē un šodien” dalībnieki: māksliniece INGA ERDMANE, režisore KRISTA BURĀNE, viens no žurnāla “Rīgas Laiks” veidotājiem VALDIS ĀBOLS, arhitekte IEVA LANGE, vides aktīviste LIENE KŅAZE, moderatore – LIENE BRIZGA-KALNIŅA, Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāja.
Nesenajā pagātnē – 20. gadsimta 80. gados – vides aktīvisms Latvijā sakrita ar nacionālās atmodas kustību, ekoloģiskās idejas savijot ar politiskām aktivitātēm, galvenokārt padomju režīma un tā vides degradācijas kritiku. Piemēram, Vides aizsardzības klubs, dibināts 1987. gadā, kas pulcēja plašu domubiedru loku, bija būtiska Latvijas Atmodas kustības daļa. Tās dalībnieki rīkoja senvietu un svētvietu sakopšanas talkas, mītiņus par tīru gaisu un pret vidi piesārņojošām rūpnīcām, demonstrācijas pret Rīgas metro būvniecību, akciju "Lūgšana pie jūras”, kas pievērsa uzmanību Baltijas jūras piesārņojuma problēmai, un arī citas akcijas.
Šodienas ekoloģiskās krīzes fokusā ir gan vides piesārņojums, klimata pārmaiņas un dabas resursu izsīkšana, un vides aktīvisti izmanto daudzveidīgas aktīvisma formas un stratēģijas. Viņi tiecas uzņemties iniciatīvu pārmaiņu veicināšanai un aicina plašāku sabiedrību iesaistīties ekoloģisko, ekonomisko un politisko un pārmaiņu rosināšanā – ne vien protestus, bet arī visdažādākās mūsdienu līdzdalības un solidaritātes formas, kā plašāka sabiedrība var ietekmēt ekoloģiskās, ekonomiskās un politiskās pārmaiņas.
Sarunas dalībnieki diskutēs par kopīgo un atšķirīgo starp vides aktīvismu Latvijā šodien un nesenajā pagātnē. Kādas stratēģijas varam aizgūt no pagātnes arī šodien? Kā iespējams apvienot iestāšanos par dabas vienlīdzību ar politiskām prasībām par sistēmas maiņu? Kāda ir performativitātes loma šādās šādās kustībās? Kāda ir saistība starp aktīvismu un mākslu toreiz un šobrīd?
Izstādes “Dekoloniālās ekoloģijas” publiskā programma veltīta pieejamības un sociālās iekļaušanas, kā arī ekoloģiskās ilgtspējas jautājumiem. Tā ietver gan nodarbības un radošās darbnīcas ar māksliniekiem un vides pieejamības ekspertiem, gan diskusijas ar dažādu vides nozaru un dabas aizsardzības speciālistiem par cilvēka un dabas attiecībām.
Programma tiek īstenota projekta “Līdzību salas: kolektīva rokasgrāmata ilgtspējīgām un iekļaujošām mākslas institūcijām” ietvaros, ko atbalsta ES programma “Radošā Eiropa”.
Tā kā sarunas tēmas ir radniecīgs "Zaļā barometra" podkāstu tēmām par vides, dabas un klimata jautājumiem, tā organizēta sadarbībā ar projekta "Zaļais barometrs" vadošo partneri - Latvijas Dabas fondu un lai veicinātu satura pieejamību plašākai auditorijai, saruna iekļauta "Zaļā barometra" podkāsta platformā.
Ieraksts un montāža: Labaskana.lv
Sadarbībā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru piedāvājam četru sarunu sēriju par aktuāliem vides un ekoloģiskās ilgtspējas jautājumiem, kas norisinājās izstādē “Dekoloniālās ekoloģijas” Rīgas Mākslas telpā.
Trešās sarunas “Atsvešināšanās no dabas un tās ietekme uz labbūtību” dalībnieki: filozofe ANNA SAUKA, māksliniece LĪGA SPUNDE un ainavu arhitekte ILZE RUKŠĀNE, meža terapijas praktiķe INGA DREIMANE, moderatore – LIENE BRIZGA-KALNIŅA, Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāja.
Mentālajai ekoloģijai jeb apkārtējās vides ietekmei uz garīgo veselību un labsajūtu ir būtiska loma ikviena no mums dzīvēs. Straujais dzīves ritms un tā arvien lielāka akselerācija, digitālais pārsātinājums par šodien raksturīgām iezīmēm padarījis stresu, trauksmi, izdegšanu, depresiju un citus psihoemocionālos traucējumus.
Mentālās un arī fiziskās veselības atjaunošanā nepārvērtējama loma ir dabai. Daudzi sabiedriskās veselības pētījumi ir pārliecinoši apstiprinājuši dabas pozitīvo ietekmi uz kognitīvajām funkcijām, emocionālo un fizisko labsajūtu un citiem veselības rādītājiem, arī atmiņas un koncentrēšanās spējām, iztēli un radošumu. Aizvien vairāk veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atbalsta atgriešanās pie dabas paradigmu.
Taču cilvēkiem arvien vairāk koncentrējoties pilsētās, ir pastiprinājusies atsvešināšanās no dabas. Dabas pieredze kļūst arvien attālinātāka jaunajām paaudzēm, pētnieki runā par vides pieredzes “amnēziju”, jo samazinās savvaļas dabas pieredze un tā vietā pieaug vides piesārņojuma pieredze.
Vienlaikus šiem procesiem šodienas realitāte ir arī t.s. ekoloģiskās jeb vides skumjas (arī ekoloģiskā trauksme). Cilvēki tās izjūt, zaudējot daļu no savas dabiskās vides un dzīvesveida klimata pārmaiņu vai citu ekoloģisko problēmu dēļ. Ar vides skumjām saistītās bažas ietekmē sabiedrības garīgo veselību – cilvēku pašsajūtu un ikdienas funkcionēšanu tādā veidā, kas var veicināt vispārēju garastāvokļa traucējumu, piemēram, depresiju vai trauksmi.
Izstādes “Dekoloniālās ekoloģijas” publiskā programma veltīta pieejamības un sociālās iekļaušanas, kā arī ekoloģiskās ilgtspējas jautājumiem. Tā ietver gan nodarbības un radošās darbnīcas ar māksliniekiem un vides pieejamības ekspertiem, gan diskusijas ar dažādu vides nozaru un dabas aizsardzības speciālistiem par cilvēka un dabas attiecībām.
Programma tiek īstenota projekta “Līdzību salas: kolektīva rokasgrāmata ilgtspējīgām un iekļaujošām mākslas institūcijām” ietvaros, ko atbalsta ES programma “Radošā Eiropa”.
Tā kā sarunas tēmas ir radniecīgs "Zaļā barometra" podkāstu tēmām par vides, dabas un klimata jautājumiem, tā organizēta sadarbībā ar projekta "Zaļais barometrs" vadošo partneri - Latvijas Dabas fondu un lai veicinātu satura pieejamību plašākai auditorijai, saruna iekļauta "Zaļā barometra" podkāsta platformā.
Ieraksts un montāža: Labaskana.lv
Sadarbībā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru piedāvājam četru sarunu sēriju par aktuāliem vides un ekoloģiskās ilgtspējas jautājumiem, kas norisinājās izstādē “Dekoloniālās ekoloģijas” Rīgas Mākslas telpā.
Otrās sarunas “Zaļais dzīvesveids un mīti par to” dalībnieki: mākslinieki RASA UN RAITIS ŠMITI, Zero Waste Latvija komunikācijas vadītāja MAIJA KRASTIŅA un vides inženierzinātnes doktore, Ekodizaina kompetences centra vadītāja JANA SIMANOVSKA, moderatore – LIENE BRIZGA-KALNIŅA, Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāja.
Zaļais dzīvesveids – tas ir dzīvesveids, kuram ir pēc iespējas mazāka ietekme uz dabas resursiem un dzīvotnēm pasaulē. Tā ir apzināta izvēle dzīvot tā, lai mūsu ikdienas paradumi būtu ilgtspējīgi, un mēs radītu pēc iespējas mazāku slogu dabai. Sabiedrībai gan pasaulē, gan Latvijā, kļūstot aizvien ieinteresētākai zaļā dzīvesveida ieviešanā, mēs saskaramies ar diviem būtiskākajiem izaicinājumiem. Pirmkārt, vai mums ir pietiekamas zināšanas par to, lai ikdienā izdarītu “zaļākas izvēles”? Vai braukt iepirkties uz attālu beziepakojuma veikalu ir labāk nekā iepirkties piemājas veikalā, uz kuru var aiziet ar kājām? Vai auduma iepirkuma maiss ir labāka izvēle, ja to lieto “tikai” gadu? Otrkārt, mēs aizvien vairāk saskaramies ar zaļmaldināšanu. Mums visapkārt ir daudz “dabai draudzīgu preču un pakalpojumu”, bet kā zināt, ka uzņēmums patiešām ir ieguldījis ilgtspējīgos ražošanas risinājumos, ne tikai attīstījis veiksmīgu zaļo mārketingu?
Mums kā indivīdiem nebūtu jāuzņemas viss atbildības slogs. Zaļā dzīvesveida principiem jābūt ietvertiem visās valsts politikas nozarēs. Tas ir arī viens no Eiropas Zaļā kursa pīlāriem – aprites ekonomika, kura paredz, ka ikvienas politikas izstrādē tiek ņemtas vērā vides prasības un atbalstīti tikai tādi risinājumi, kas ir pēc iespējas mazkaitīgāki dabai.
Izstādes “Dekoloniālās ekoloģijas” publiskā programma veltīta pieejamības un sociālās iekļaušanas, kā arī ekoloģiskās ilgtspējas jautājumiem. Tā ietver gan nodarbības un radošās darbnīcas ar māksliniekiem un vides pieejamības ekspertiem, gan diskusijas ar dažādu vides nozaru un dabas aizsardzības speciālistiem par cilvēka un dabas attiecībām. Programma tiek īstenota projekta “Līdzību salas: kolektīva rokasgrāmata ilgtspējīgām un iekļaujošām mākslas institūcijām” ietvaros, ko atbalsta ES programma “Radošā Eiropa”.
Tā kā sarunas tēmas ir radniecīgs “Zaļā barometra” podkāstu tēmām par vides, dabas un klimata jautājumiem, tā organizēta sadarbībā ar projekta “Zaļais barometrs” vadošo partneri - Latvijas Dabas fondu un lai veicinātu satura pieejamību plašākai auditorijai, saruna iekļauta “Zaļā barometra” podkāsta platformā.
Ieraksts un montāža: Labaskana.lv
Sadarbībā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru piedāvājam četru sarunu sēriju par aktuāliem vides un ekoloģiskās ilgtspējas jautājumiem, kas norisinājās izstādē “Dekoloniālās ekoloģijas” Rīgas Mākslas telpā.
Pirmās sarunas “Bioloģiskā un dabas daudzveidība un kā to īstenot pilsētā?” dalībnieki: māksliniece LINDA BOĻŠAKOVA, botāniķe, Latvijas Dabas fonda eksperte RŪTA SNIEDZE-KRETALOVA un dabas zinātņu doktors IVO VINOGRADOVS, moderatore – LIENE BRIZGA-KALNIŅA, Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāja.
Bioloģiskā daudzveidība – tie ir visi dažādie dzīvības veidi, kas eksistē pasaulē. Dzīvnieki, augi, sēnes un mikroorganismi. Katrs dzīvais organisms funkcionē vienotā ekosistēmā, kurai ir jāsaglabā līdzsvars, lai nodrošinātu dzīvību uz Zemes. Bioloģiskā daudzveidība ir nepieciešama visam, lai mēs, cilvēki, izdzīvotu – jo īpaši, pārtikai un tīram ūdenim. Pašreiz bioloģiskās daudzveidības zudumi ir viens no lielākajiem draudiem cilvēcei, kas, cita starpā, mijiedarbojoties ar klimata pārmaiņu radītajām sekām, izraisa pandēmijas un apdraud mūsu eksistenci.
Ir svarīgi apzināties, ka bioloģiskā daudzveidība attiecas arī uz pilsētām. Pilsētu pļavas un dārzi, tostarp kopienu dārzkopība, kas mūsdienās ir guvusi popularitāti visā pasaulē, ir gan zaļākas vides, iekļaujošākas publiskās telpas un t.s. labbūtības nodrošinājums. Pilsētas pļavu un dārzu aktuālajām funkcijām, to vēsturei un mantojumam arvien vairāk pievēršas arī mākslinieki, padarot to par laikmetīgās mākslas prakses sastāvdaļu un izvirzot priekšplānā ekoloģiskos, kopienu un līdzdalības jautājumus. Šie darbi arī uzdod jautājumus par mākslas lomu antropocēna laikmetā. Kā radošas alternatīvu ekoloģiju idejas var attīstīt jaunas pieejas bioloģiskai daudzveidībai, cilvēka un dabas kopīgajai ekosistēmai šodien un nākotnē? Kādas ir iespējas strādāt ar dārzkopību kā māksliniecisku praksi? Kā pozicionēties starp pilsētas, ekoloģisko vai kopienu aktīvismu un mākslu? Kādi ētiskie un citi aspekti ir saistīti ar augu un cilvēku iesaistīšanu mākslinieciskajos projektos?
Izstādes “Dekoloniālās ekoloģijas” publiskā programma veltīta pieejamības un sociālās iekļaušanas, kā arī ekoloģiskās ilgtspējas jautājumiem. Tā ietver gan nodarbības un radošās darbnīcas ar māksliniekiem un vides pieejamības ekspertiem, gan diskusijas ar dažādu vides nozaru un dabas aizsardzības speciālistiem par cilvēka un dabas attiecībām. Programma tiek īstenota projekta “Līdzību salas: kolektīva rokasgrāmata ilgtspējīgām un iekļaujošām mākslas institūcijām” ietvaros, ko atbalsta ES programma “Radošā Eiropa”.
Tā kā sarunas tēmas ir radniecīgs “Zaļā barometra” podkāstu tēmām par vides, dabas un klimata jautājumiem, tā organizēta sadarbībā ar projekta “Zaļais barometrs” vadošo partneri - Latvijas Dabas fondu un lai veicinātu satura pieejamību plašākai auditorijai, saruna iekļauta “Zaļā barometra” podkāsta platformā.
Ieraksts un montāža: Labaskana.lv
Šī gada podkāsta “Zaļais barometrs” sēriju turpinām ar #19 epizodi “Vides politika – svarīgākais
2022 un skats uz 2023”, kurā runājam par būtiskākajiem notikumiem vides politikā (gan
nacionālajā, gan Eiropas līmenī), kā arī par prognozēm nākamajam gadam.
Vai 2022. gadā vides politikā bija kāds pagrieziena punkts, kas varētu ietekmēt dabas
aizsardzības praksi? Kāpēc par aktualitāti kļuvis jautājums ne tikai par dabas daudzveidības
saglabāšanu, bet jau par tās atjaunošanu? Kas būs šī gada lielais jautājums? Kā eksperti vērtē
jaunās valdības darbību un ko viņi tai novēlētu?
Par šiem un citiem jautājumiem sarunājas ANDREJS BRIEDIS (Latvijas Dabas fonda padomes
priekšsēdētājs), JĀNIS BRIZGA (biedrības “Zaļā brīvība” valdes priekšsēdētājs) un JĀNIS
ROZĪTIS (Pasaules Dabas Fonda direktors). Moderatore – LIENE BRIZGA-KALNIŅA
(Latvijas Dabas fonda Komunikācijas vadītāja).
Ieraksts un montāža: Labaskaņa.lv
Projekts tiek īstenots ar Aktīvo iedzīvotāju fonda atbalstu.
Podkāsta “Zaļais Barometrs” 18. epizodē runājam par to, kas ir ilgtspējīgas inovācijas, par
uzņēmumu pieredzi un labajiem piemēriem, kādi instrumenti sekmē ilgtspējas attīstību Latvijas
uzņēmumos, kā izvairīties no zaļmaldināšanas? Ņemot vērā, ka jau 30.novembrī notiks Baltijas
Ilgtspējas forums un balvas pasniegšanas ceremonija, runājām arī par šo balvu, tās mērķi un
galvenajām tendencēm uzņēmumu pieteikumos.
Par šiem un citiem jautājumiem sarunājas ZANE GRANTS, Baltijas Ilgtspējas balvas
metodoloģijas un žūrijas vadītāja, SIA “Helve” Inovāciju projektu vadītāja, ZANDA ŠADRE,
SIA “Baltic Rimi” korporatīvās atbildības un komunikācijas direktore, Baltijas Ilgtspējas balvas
žūrijas locekle, un ADRIĀNA KAULIŅA, SIA “Tet” Ilgtspējas vadītāja, Baltijas Ilgtspējas
foruma runātāja. Moderatore – LIENE BRIZGA – KALNIŅA, Latvijas Dabas fonda
Komunikācijas vadītāja.
Projekts tiek īstenots ar Aktīvo iedzīvotāju fonda atbalstu.
Ieraksts un montāža: LabaSkana.lv.
Podkāsta “Zaļais Barometrs” 16. epizodē runājam par to, kāda ir partiju izpratne un ko partijas sola klimatneitralitātes un enerģētikas politikā?
Par to sarunājas vides organizāciju pārstāvji – LELDE EŅĢELE, Latvijas Dabas fonda valdes locekle, VIESTURS ĶERUS, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs, KRISTA PĒTERSONE, biedrības “Zaļā brīvība” eksperte, un JĀNIS ROZĪTIS, Pasaules Dabas Fonda direktors.
Projekts tiek īstenots ar Aktīvo iedzīvotāju fonda atbalstu.
Ieraksts un montāža: LabaSkana.lv.
Podkāsta “Zaļais Barometrs” 16. epizodē sarunājas vides organizāciju pārstāvji – Lelde Eņģele,
Latvijas Dabas fonda valdes locekle, Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes
priekšsēdētājs, Krista Pētersone, Zaļās brīvības klimata un enerģētikas eksperte, un Jānis Rozītis,
Pasaules Dabas fonda direktors.
Kāda ir partiju izpratne un ko partijas sola aprites ekonomikas un ilgtspējīgas resursu pārvaldības
veicināšanā? Par šo un citiem jautājumiem klausies šajā podkāstā.
Ieraksts un montāža: LabaSkana.lv.
Podkāsta “Zaļais Barometrs” 15. epizodē sarunājas vides organizāciju pārstāvji – Raivis Bahšteins, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas lauksaimniecības politikas eksperts, Lelde Eņģele, Latvijas Dabas fonda valdes locekle, Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs, un Jānis Rozītis, Pasaules Dabas fonda direktors.
Ko partijas sola bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā nākamajos gados, vai varam ticēt datiem, uz kuriem partijas atsaucas, un cik reāli ir partiju solījumi? Par šiem un citiem jautājumiem klausies podkāstā “Ko partijas sola bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā?”.
Ieraksts un montāža: LabaSkana.lv.
Podkāsta “Zaļais Barometrs” 14. epizodē runājam par kodolenerģiju.
Kā tādi seriāli kā “Simpsoni” un “Černobiļa” ir ietekmējuši mūsu uzskatus par kodolenerģiju? Kāds priekšstats par kodolreaktoriem ir mūsdienu sabiedrībai? Vai kodolreaktoru darbība ir videi draudzīga? Vai mazie modulārie reaktori (SMR) atrisinās pašreizējās kodolreaktoru problēmas?
Par šiem un citiem jautājumiem sarunājas PĒTERIS LŪSIS (AS “Sadales tīkls”) un REINIS BARANOVSKIS (LU Fizikas institūts). Sarunu vada KRISTA PĒTERSONE, biedrības “Zaļā brīvība” eksperte, kura specializējas atjaunīgās enerģijas politikas veidošanā.
Projekts tiek īstenots ar Aktīvo iedzīvotāju fonda atbalstu.
Podkāsta “Zaļais Barometrs” 13. epizodē sarunājamies ar trīs jauniešiem – dabas, vides un klimata aktīvistiem: RŪDOLFU KIVLENIEKU, IEVU APŠINIECI un MARTU BOGUSTOVU.
Vai kopumā jaunieši ir aktīvi klimata un vides jomā? Kas jauniešus motivē pievērsties zaļajam dzīvesveidam? Kas ir tās zaļās lietas, ko jaunieši īsteno ikdienā? Vai jauniešus piemeklē klimata trauksme un eko skumjas? Ko var izdarīt ikviens un kas būtu maināms sistēmiski valsts līmenī? Kāds ir jauniešu vēstījums?
Par šiem un citiem jautājumiem klausies podkāstā “Daba, klimats un jaunieši – kurš glābs kuru?”! Sarunu vada LIENE BRIZGA – KALNIŅA, Latvijas Dabas fonda Komunikācijas vadītāja.
Ieraksts un montāža: LabaSkana.lv.
Raidieraksta “Zaļais Barometrs” 12. epizodē runājam par bioloģisko daudzveidību.
Mēs dzīvojam laikā, kad arvien vairāk sugu, dzīvotņu un ekosistēmu ir apdraudētas. Kas ir bioloģiskā daudzveidība? Ko katrs no mums var paveikt bioloģiskās daudzveidības labā?
Par šiem un citiem jautājumiem sarunājas JĀNIS ROZĪTIS (Pasaules Dabas Fonda direktors, Meža programmas vadītājs) un RŪTA SNIEDZE – KRETALOVA (Latvijas Dabas fonda projektu vadītāja, botāniķe). Sarunu vada LIENE BRIZGA-KALNIŅA (Latvijas Dabas fonda Komunikācijas vadītāja).
Ieraksts un montāža: LabaSkana.lv.
Raidieraksta “Zaļais Barometrs” 11. epizodē runājam par zaļmaldināšanu.
Kas ir zaļmaldināšana? Vai kopumā uzņēmumi kļūst atbildīgāki un pēc būtības cenšas kļūt zaļāki vai tikai attīsta aizvien noslīpētākas shēmas, kā vienkārši izskatīties zaļākam? Vai ir iespējams veidot normatīvos aktus tā, lai zaļmaldināšana būtu mazāk iespējama? Kam pievērst uzmanību, lai izvairītos no zaļmaldinātāju mārketinga trikiem?
Par to sarunājas JANA SIMANOVSKA (vides inženierzinātņu doktore, biedrības “Ekodizaina kompetences centrs” valdes priekšsēdētaja) un LIENE BRIZGA-KALNIŅA (Latvijas Dabas fonda Komunikācijas vadītāja).
Ieraksts un montāža: LabaSkana.lv.
Podkāsta “Zaļais Barometrs” 10. epizodē runājam par Latvijas Dabas fonda iniciatīvu pilsēta – gada dzīvotne.
Par to sarunājas RŪTA SNIEDZE-KRETALOVA (botāniķe, Latvijas Dabas fonda padomes locekle, projektu vadītāja) un LIENE BRIZGA-KALNIŅA (Latvijas Dabas fonda Komunikācijas vadītāja).
Ieraksts un montāža: LabaSkana.lv.
Podkāsta “Zaļais Barometrs” 9. epizodē runājam par Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojumu par klimatneitralitāti. Kāds ir šī ziņojuma galvenais vēstījums? Kādi ir piedāvātie scenāriji klimata neitralitātes sasniegšanai?
Par šiem un citiem jautājumiem sarunājas JĀNIS BRIZGA (biedrība “Zaļā brīvība”) un LAURA TREIMANE (Pasaules Dabas Fonds).
Ieraksts un montāža: LabaSkana.lv.
Podkāsta “Zaļais Barometrs” 8. epizodē runājam par vēja enerģiju. Vai atjaunīgie enerģijas resursi - tostarp vēja enerģija - apdraud bioloģisko daudzveidību? Kas jāņem vērā, lai vēja ģeneratori pēc iespējas mazāk apdraudētu putnus? Vai vēja ģeneratoru ražošana un pārstrāde ir videi draudzīga?
Par šiem un citiem jautājumiem sarunājas ornitologs JĀNIS ĶUZE (Latvijas Dabas fonds) un enerģētikas un klimata eksperte KRISTA PĒTERSONE (biedrība “Zaļā brīvība”).
Ieraksts un montāža: LabaSkana.lv.
Septītajā podkāsta “Zaļais Barometrs” epizodē aktualizējam jautājumu par Eiropas Zaļo kursu no ikdienas lietotāja skatupunkta.
Sarunu vada žurnālists RAIVIS BAHŠTEINS, un tajā piedalās IVARS AUSTERS, Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā, MAGDA JENGENA, Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja, ILZE NEIMANE, Ekodizaina kompetences centra pārstāve, valdes locekle un LIENE KŅAZE, vides aktīviste, jauniešu organizācijas “Fridays For Future” pārstāve.
Ieraksts un montāža: LabaSkana.lv.
Sestajā podkāsta “Zaļais Barometrs” epizodē runājam par pesticīdiem. Cik lielā mērā tie ir droši? Kāda ir pesticīdu ietekme uz vidi un dabu? Kāda - uz veselību? Vai ir iespējams līdzsvarots risinājums pesticīdu lietošanā un kādas ir to lietošanas alternatīvas?
Sarunu vada žurnālists Raivis Bahšteins, un tajā piedalās Agita Hauka, biedrības “Latvijas Zemnieku federācija” valdes priekšsēdētāja, Jana Simanovska, biedrības “Ekodizaina kompetences centrs” vadītāja un Laila Meija, dietoloģe, asoc. prof. Dr. med., Rīgas Stradiņa universitātes Sporta un Uztura katedrā, Sabiedrības veselības institūta vadošā pētniece.
Ieraksts un montāža: LabaSkana.lv.
Piektajā podkāsta “Zaļais Barometrs” epizodē runājam par Latvijas enerģijas avotu alternatīvām Krievijas gāzei un par to, vai šīs alternatīvas ir samērojamas ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem.
Sarunu vada žurnāliste Sandra Kropa, un tajā piedalās Dagnis Dubrovskis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks klimata politikas jautājumos, Jānis Brizga, biedrības “Zaļā brīvība” valdes priekšsēdētājs, Līga Rozentāle, Ekonomikas ministrijas Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktore un Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs.
Ieraksts un montāža: LabaSkana.lv.