Raidījumā “Ziņu detektīvs” turpinām sarunu par informatīvo telpu Gruzijā. Šajā epizodē Agnese Vasermane klausītājiem piedāvā intervijas otro daļu ar sabiedriskās iniciatīvas “Platform 2025” pārstāvi Konstantīnu Jonatamišvili, kurš sniedz konkrētus dezinformācijas piemērus savā valstī. Sarunā aplūkots, kā Rietumi Gruzijas informatīvajā telpā tiek attēloti kā drauds tradicionālajām vērtībām, kā tiek izmantoti viltoti vizuālie materiāli un atkārtoti Krievijas propagandas naratīvi. Tāpat tiek vērtētas iespējas un izaicinājumi cīņā ar dezinformāciju, kā arī demokrātisko spēku komunikācijas kļūdas.
Raidījums ēterā izskanēja 2025. gada 26. decembrī.
Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.
Protesti Gruzijā turpinās, bet paralēli tiem norit cīņa par vēstures interpretāciju un sabiedrības uztveri. Raidījumā “Ziņu detektīvs” Agnese Vasermane sarunājas ar sabiedriskās iniciatīvas “Platform 2025” pārstāvi Konstantīnu Jonatamišvili, kurš skaidro, kā Gruzijā tiek atkārtoti Krievijas propagandas naratīvi, pārrakstīta valsts vēsture un vainots upuris. Sarunā aplūkota arī 2008. gada kara interpretācija, pareizticīgās baznīcas loma un valdības kontrolēto mediju retorika. Intervijas turpinājums – nākamajā epizodē.
Raidījums ēterā izskanēja 2025. gada 24. decembrī.
Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.
Kāpēc Bulgārija ir īpaši uzņēmīga pret Krievijas dezinformāciju? Raidījumā “Ziņu detektīvs” bulgāru žurnālists Georgijs Gotevs skaidro, kā vēsturiskā atkarība no krievvalodīgiem avotiem, vāja mediju regulācija un politiskie naratīvi par karu Ukrainā veido informatīvo vidi. Sarunā aplūkota arī eiro ieviešana kā jauns dezinformācijas mērķis un tas, kā šie vēstījumi ietekmē sabiedrību pirms vēlēšanām.
Raidījums ēterā izskanēja 2025. gada 19. decembrī.
Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.
Kā mediji palīdz apmācīt mākslīgo intelektu atpazīt viltus ziņas? Raidījumā “Ziņu detektīvs” turpinām iepazīt projektu AI4Debunk un šoreiz pievēršamies Bulgārijas un Ukrainas pieredzei. Medija EU-Alive redaktors Georgijs Gotevs skaidro, kā viltus ziņu piemēri no ikdienas žurnālistu darba tiek izmantoti mākslīgā intelekta trenēšanā un kā atšķiras dezinformācijas izplatība valstīs ar vāju regulējumu un kara apstākļos.
Raidījums ēterā izskanēja 2025. gada 17. decembrī.
Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.
Kā mākslīgais intelekts var palīdzēt atmaskot dezinformāciju? Raidījumā “Ziņu detektīvs” aplūkots starptautiskais pētījums AI4Debunk, kurā pētnieki analizē dezinformācijas naratīvus par karu Ukrainā un klimata pārmaiņām, izstrādā metodoloģiju to atpazīšanai un veido MI rīkus sabiedrības noturības stiprināšanai. Par informācijas tukšumiem, manipulācijām un to, kā dezinformācija ienāk arī ikdienas saturā.
Raidījums ēterā izskanēja 2025. gada 12. decembrī.
Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.
Kā saprast, kad dezinformācija ir bīstama un kad uz to vispār nav jāreaģē? Raidījumā “Ziņu detektīvs” Agnese Vasermane sarunājas ar stratēģiskās komunikācijas ekspertu Rihardu Bambalu par atjaunoto “Rokasgrāmatu pret dezinformāciju” un metodēm, kā izvērtēt informatīvo uzbrukumu ietekmi. Sarunā aplūkota arī tā dēvētā “izlaušanās skala”, kas palīdz noteikt, kad dezinformācija pārsniedz lokālu līmeni un prasa starptautisku reakciju.
Raidījums ēterā izskanēja 2025. gada 10. decembrī.
Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.
Kā Baltkrievija un Krievija izmanto dezinformāciju, lai ietekmētu sabiedrību Lietuvā? Pētnieks Nerijs Maļukēvičs skaidro aktuālākos naratīvus — no apgalvojumiem par gaisa telpas pārkāpumiem līdz “litvinisma” vēsturiskajām manipulācijām un botu fermu darbībai. Lietuvas informatīvā telpa saskaras ar arvien sarežģītākiem uzbrukumiem, kas vērsti uz uzticības graušanu gan demokrātijai, gan NATO sabiedrotajiem.
Raidījums ēterā izskanēja 2025. gada 5. decembrī.
Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.
Kā Lietuvā tiek veidotas un izplatītas dezinformācijas kampaņas? Mediju pētnieks Nerijs Maļukēvičs skaidro, kā Krievija un Baltkrievija mēģina graut uzticēšanos demokrātiskajiem procesiem, un kāpēc mērķēti tiek izmantoti naratīvi par NATO sabiedrotajiem. Raidījumā atceramies arī 2017. gada “Vāciešu meitenes” gadījumu — vienu no spilgtākajiem piemēriem, kā viltus ziņa var kļūt par instrumentu politiskai manipulācijai.
Raidījums ēterā izskanēja 2025. gada 3. decembrī.
Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.
Igaunijas informatīvajā telpā oktobrī aizvadītās pašvaldību vēlēšanas kļuva par kārtējo piemēru tam, cik sarežģīti ir noturēt demokrātisku procesu skaidrību laikā, kad dezinformācijas naratīvi izplatās ātrāk nekā jebkad. Šonedēļ raidījumā “Ziņu detektīvs” Agnese Vasermane turpināja sarunu ar mediju ekspertu Artūru Aukonu, lai noskaidrotu, kā tieši dezinformācija tika izmantota vēlētāju ietekmēšanai un sabiedrības šķelšanai.
Raidījums ēterā izskanēja 2025. gada 28. novembrī.
Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.
Kā Igaunijas informatīvajā telpā tiek izmantoti prokremliski naratīvi, lai mazinātu uzticēšanos valstij un šķeltu sabiedrību? Mediju eksperts Arturs Aukons skaidro aktuālākās dezinformācijas tendences: no e-balsošanas apšaubīšanas līdz kultūras “atcelšanas” mēģinājumiem. Par šiem procesiem un to ietekmi uz drošību jaunākajā “Ziņu detektīvs” epizodē.
Raidījums ēterā izskanēja 2025. gada 26. novembrī.
Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.
Kā mākslīgais intelekts kļūst par instrumentu propagandas izplatīšanai? Starptautiskie pētījumi atklāj: MI rīki atkārto Kremlim tuvus naratīvus, kļūdās faktos un nespēj atšķirt sankcionētus avotus. Par risku dinamiku un to, kā lielvaras ietekmē mūsu digitālo vidi, stāsta arī NATO StratCom direktors Jānis Sārts.
Raidījums ēterā izskanēja 2025. gada 21. novembrī.
Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.
Jauns starptautisks pētījums atklāj: mākslīgā intelekta tērzēšanas rīki gandrīz pusē gadījumu sagroza ziņas. Kur rodas kļūdas, kāpēc tās ir tik sistemātiskas un kā tas ietekmē uzticēšanos medijiem? Ekspertu secinājumi un konkrēti piemēri.
Raidījums ēterā izskanēja 2025. gada 19. novembrī.
Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.
Čehijas vēlēšanas notikušas plašu dezinformācijas kampaņu ēnā. “Voxpot” pētnieki fiksē rekordlielu Krievijas propagandas aktivitāti, bet “Reuters” atklāj simtiem TikTok kontu, kas izplata prokremliskus naratīvus. Kas notiek ar sabiedrības uzticību un informatīvo vidi Čehijā?
Raidījums ēterā izskanēja 2025. gada 14. novembrī.
Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.
Turpinām ieskatu Slovākijas informatīvajā vidē – pētniece Veronika Frankovska stāsta par bīstamākajiem dezinformācijas naratīviem un mītiem par veselību un karu Ukrainā. Un kāds pārpratums par “ātruma ierobežojumu gājējiem” kļuva par viltus ziņu, kas apceļoja pasauli.
Raidījums ēterā izskanēja 2025. gada 12. novembrī.
Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.
Radio SWH raidījumu cikls “Ziņu detektīvs”, ko vada Agnese Vasermane, turpina pētīt, kā dezinformācija un viltus ziņas ietekmē sabiedrības domāšanu dažādās valstīs. Šonedēļ uzmanības centrā – Slovākija, kur politiķu izplatītie sazvērestības naratīvi un nepatiesi apgalvojumi kļuvuši par daļu no politiskās dienaskārtības un sabiedriskajām debatēm.
Raidījums ēterā izskanēja 2025. gada 7. novembrī.
Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.
Diskusijas par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas kļuvušas par plaši apspriestu notikumu arī ārvalstīs. Kā šī tēma pārtapusi par “viltus dienaskārtību” un kā to izmanto politiskie spēki sabiedrības ietekmēšanai? Skaidro politikas zinātnes doktors un dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs, kā arī citi eksperti no Polijas un Amnesty International.
Raidījums ēterā izskanēja 2025. gada 5. novembrī.
Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.
Jaunākajā “Ziņu detektīvs” epizodē – pētījums par Latvijas iedzīvotāju medijpratību. Tehnoloģijas attīstās strauji, bet kritiskā domāšana atpaliek. Kāpēc cilvēki ne vienmēr vēlas pārbaudīt informāciju un kā sociālo mediju algoritmi nosaka, ko redzam? Skaidro ekspertes Aurēlija Ieva Druviete un Klinta Ločmele.
Raidījums ēterā izskanēja 2025. gada 31. oktobrī.
Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.
Radio SWH raidījumu ciklā “Ziņu detektīvs”, kuru vada Agnese Vasermane, katru trešdienu un piektdienu tiek analizētas aktuālākās viltus ziņas un dezinformācijas piemēri Latvijā un pasaulē. Šajā epizodē turpinām aplūkot Vācijas informatīvo telpu, kur arvien biežāk sastopams ar mākslīgā intelekta palīdzību ģenerēts un pārveidots saturs.
Raidījums ēterā izskanēja 2025. gada 29. oktobrī.
Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.
Otrajā raidījumu cikla “Ziņu detektīvs” epizodē Agnese Vasermane pievēršas Vācijas informatīvajai videi un mākslīgā intelekta lomai dezinformācijas izplatībā. Kā viltus attēli un video ietekmē sabiedrisko domu, un kā uz to reaģē Vācijas valdība? Par to stāsta Correctiv žurnālists un faktu pārbaudītājs Makss Bernhards.
Raidījums ēterā izskanēja 2025. gada 24. oktobrī.
Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.
Radio SWH uzsāk jaunu raidījumu ciklu "Ziņu detektīvs", kuru vada Agnese Vasermane. Katru trešdienu un piektdienu ēterā tiks aplūkotas aktuālākās viltus ziņas un dezinformācijas piemēri Latvijā un citviet pasaulē. Pirmajā raidījuma epizodē uzmanības centrā – Moldovas parlamenta vēlēšanas un to informatīvā vide. Par situāciju stāsta divi eksperti – domnīcas Watchdog starptautisko attiecību eksperte Mihaela Siritanu un Neatkarīgās preses aģentūras vadītājs Petru Makovejs.
Raidījums ēterā izskanēja 2025. gada 22. oktobrī.
Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.