Lai kādus simptomus ievadītu interneta meklētājos, visbiežāk viena no "diagnozēm", ko tie piedāvā – vēzis. Iemesls panikai? Ne gluži. Šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē ar ārstiem spriežam par smagiem jautājumiem – onkoloģiskajām saslimšanām. Kā vēzi diagnosticēt laicīgi? Vai visiem regulāri jāiet uz profilaktiskām pārbaudēm? Cik liela loma ģenētikai, cik – dzīvesveidam? Un kā pēdējos gados progresējusi vēža terapija? Katrā gadījumā nedariet tā, kā kāds pacients, par kuru zināja stāstīt viens no raidījuma viesiem. Šis cilvēks vēzi mēģināja "ārstēt" ar aviācijas degvielu. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025  

Līdz šīs desmitgades beigām cilvēkiem atkal jābūt uz Mēness. Vai tas vajadzīgs, ja jau paveikts pirms vairāk nekā pusgadsimta? Grūti pateikt. Taču tādi nu ir gan ASV, gan Ķīnas plāni. ASV līdz šim liela likme bija uz Īlona Maska kompānijas kosmosa kuģi "Starship", kam jānosēdina amerikāņi uz Mēness virsmas. Taču pēdējā laikā NASA uzticība saļodzījusies. Vai "Starship" lidojumi ir īstenojami? Varbūt Ķīna šoreiz apsteigs amerikāņus. Vai kādreiz uz Mēness būs arī Latvijas astronauti? Cik augstu uzlidoja Latvijā būvētā raķete "Resnā Zenta"? To šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē vaicājām raķešu konstruktoram Andrejam Puķītim un RTU Aeronautikas, kosmosa inženierijas un transporta institūta direktoram Aleksejam Klokovam. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025 

Kas sliktāk – viena glāze vīna katru vakaru vai piecas glāzes vienā vakarā, bet reizi nedēļā? Vai lēts alkohols aknas bojā vairāk nekā dārgs? Cik ļoti aknām kaitē cukurs, medikamenti un uztura bagātinātāji? Un cik jēdzīgi ir visādi aknu detoksi? Šajā raidījuma "Zinātne vai muļķības" epizodē kopā ar hepatoloģi Sniedzi Laivacumu un gastroenterologu Alekseju Derovu pievēršamies aknu veselībai. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi". #sif_maf2025 

Šis karš, visticamāk, ir zaudēts. Varam gūt nelielas taktiskas uzvaras un kaut ko darīt, lai invāziju ierobežotu, taču Spānijas kailgliemeži Latvijā ir uz palikšanu. Un arī latvāņi. Taču kas ar Kanādas zeltslotiņām, kuras vasaras otrajā pusē ne vienu vien ceļmalu un pļavu iekrāsoja dzeltenu? No tām var tikt vaļā, ja vien ir apņēmība. Par invazīvajām sugām Latvijā šajā “Zinātne vai muļķības” epizodē, kas tapusi ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu, iztaujājām speciālistes Aivu Bojāri un Rebeku Šķērstiņu. Raidījumā uzzināsi arī, kā viens no vadītājiem bērnībā kļuva par cītīgu invazīvo sugu bendi, pats to neapzinoties. #sif_maf2025

Nav pagājis pat viens gads ASV prezidenta Donalda Trampa otrajā termiņā, un zinātnes graušanā ir izdarīts vairāk nekā visos četros pirmā termiņa gados. Eksperti to sauc par "karu pret zinātni", kas iznīcinās gadu gaitā kaldinātu progresu daudzās jomās. Viena no tām ir veselības aprūpe. Tandēmā ar veselības ministru Robertu Frānsisu Kenediju jaunāko Tramps solījis padarīt Ameriku atkal veselu. Viens no viņu uzstādītajiem mērķiem – cīņa pret "autisma epidēmiju", pie kuras esot vainojami dažādi vidē sastopamie toksīni un pat paracetamols. Kā tur īsti ir – par to šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē runājam ar bērnu psihiatru Ņikitu Bezborodovu. #sif_maf2025 

Vai Latvijā visi tiešām brauc kā nenormāli, ja salīdzina ar citām Eiropas valstīm? Un vai BMW vadītāji izceļas kaut kā īpaši? Kāpēc par visām varītēm gribam apdzīt, kad tas objektīvi nav nepieciešams? Vai jāsoda arī pārlieku lēnie braucēji, jo tie provocē uz apdzīšanu un padara satiksmi bīstamu? Cik lielā mērā pie bēdīgās ceļu satiksmes negadījumu statistikas Latvijā varam vainot infrastruktūru? Par to “Zinātne vai muļķības” vadītāji iztaujā CSDD satiksmes ekspertu Oskaru Irbīti un Ivaru Austeru, Latvijas Universitātes profesoru sociālajā psiholoģijā. #sif_maf2025

Dzīve bez sāpēm būtu lieliska, vai ne? Tā varētu šķist, taču tie cilvēki, kuri retu ģenētisku variāciju dēļ sāpes nejūt, nepiekristu. Viņu dzīves kvalitāte nebūt nav tā labākā. Sāpes ir nepieciešama mūsu organisma funkcija. Tā ir izdzīvošanas stratēģija, kaut reizēm ļoti nepatīkama. Vai pie hroniskām sāpēm var pierast? Un kāpēc dažiem cilvēkiem pret migrēnu nepalīdz itin nekas? Kālab sasista kāja sāp citādāk nekā caurs zobs? Un vai tiešām rudiem cilvēkiem ir zemāks sāpju slieksnis? Vai šo slieksni var uztrenēt? Par to raidījuma “Zinātne vai muļķības” jaunākajā epizodē iztaujājām neirologu Aināru Stepenu. #sif_maf2025

Lojāli un neuzpērkami? Vai tādi ir policijas suņi, kurus nekādi nevar apmānīt? Vai tomēr arī suņiem, gluži tāpat kā cilvēkiem, ir savas labās un sliktās dienas? Cik patiesības jokos, ka narkotiku meklētāji suņi tās tik sekmīgi meklē tikai tāpēc, ka par to atalgojumā paši dabū nedaudz no atrastās vielas un būtībā ir nedaudz narkomāni? Vai suns "velna salātus" meklē arī ārpus darba laika? Un kā ar bailēm – vai suņi tiešām spēj tās saost? Šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē turpinām iepriekš aizsākto tēmu – kā strādā "Latvijas CSI" jeb noziegumu vietu izmeklētāji? Taču nu jau ar specifiku, pievēršoties tieši policijas suņu un odoroloģijas ekspertu darbam. Viesos Evija Krūmiņa, Gints Vuškāns un suns Apollo Dark.#sif_maf2025

Viens "ibītis" pret sāpošu galvu, otrs pret velkošo smeldzi ceļa locītavā, bet trešais pa virsu tīri tā – nelielam taktiskam pārsvaram cīņā pret sāpēm. Un to visu noskalot ar karsto dzērienu, kura sastāvā ir paracetamols. Šajā epizodē kopā ar ekspertiem spriežam, kāpēc daļa sabiedrības pret bezrecepšu medikamentu lietošanu saskaņā ar instrukciju attiecas visai bezrūpīgi, un kādas tam var būt sekas. Epizodē, kas tapusi sadarbībā ar Zāļu valsts aģentūru, speciālisti atgādina – zāles nav konfektes. Un vispār arī konfektes nevajadzētu bērt mutē ar saujām.

Vai bez gaļas uzturā var dzīvot pilnvērtīgi un veselīgi? Un ne tikai bez gaļas, bet bez jebkādiem dzīvnieku izcelsmes produktiem? Kas ir pirmās pazīmes, ka tu ar savu veģetāro vai vegāno uztura režīmu dari sev pāri? Vai tieši pretēji – kā zināt, ka esi iebraucis grāvī ar pārmērīgu gaļas ēšanu? Kā ar bērniem – veģetārs vai vegāns uzturs netraucēs normālai augšanai? To šajā raidījuma "Zinātne vai muļķības" epizodē mums palīdzēja skaidrot uztura zinātniece un fitnesa trenere Kristīne Zemdaugaviete. Viņai studijā pievienojās uztura speciālists un mikrobioma pētnieks Ansis Zauers. #sif_maf2025

Dopamīnu bieži dēvē par laimes vai baudas hormonu. Šķiet tik vienkārši – ja kāds ir nelaimīgs, vienkārši trūkst dopamīna. Un ir taču arī preparāti, kuru efekti ir līdzīgi dopamīna iedarbībai. Tad kāpēc mums nav pilna pasaule ar nemitīgi laimīgiem cilvēkiem? Jo viss, kā jau allaž, nav tik vienkārši. Un daži izvēlas iet tieši pretējo ceļu, ievērojot tā dēvētos dopamīna gavēņus vai detoksus, lai "restartētu" savu dopamīna līmeni. Par šādu praksi bieži lasāms veselības tematikai veltītos portālos, bet kā tur īsti ir – to raidījumā "Zinātne vai muļķības" mums skaidro klīniskais psihologs Edmunds Vanags un pētniece Agnese Ušacka, kas specializējas neirozinātnē. #sif_maf2025

Atceries laiku, kad atbloķēji telefonu, ar rādītājpirkstu ekrānā punktiņu režģī uzvelkot kādu noteiktu musturu? Vai katru reizi rakstīji PIN kodu? Mēs atceramies, bet negribam – šobrīd atbloķēt ierīci ir daudz ērtāk. Pietiek parādīt telefonam savu seju. Taču cik droša ir biometriskā autentifikācija? To sarunu festivālā "Lampa" prasījām ekspertiem "Zinātne vai muļķības" sarunā, kas tapusi sadarbībā ar e-parakstīšanas risinājumu "Dokobit by Signicat".

"Latvijā ir virkne ar pilsētām, kur pa krānu tiek piegādāts zemas mineralizācijas pakāpes minerālūdens, taču cilvēki pukojas, jo aizkaļķojas "čaiņiks". Faktiski tā ir ekskluzīva prece, ko saņemam ikdienā," stāsta ūdens pētnieks Sandis Dejus. Pat ja ūdens garšo pēc dzelzs, tas no krāna vairumā gadījumu dzeršanai būs daudz drošāks nekā ūdens no akas. Tomēr aizvien ir gana daudz aizspriedumu par to, ka dzert drīkst tikai novārītu krāna ūdeni, un labāk jau vispār braukt uz tuvāko avotiņu un sapildīt pudelēs visai nedēļai. Šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē Sandis Dejus un Inga Retiķe vieš skaidrību par visu, kas saistīts ar dzeramā ūdens kvalitāti Latvijā. #sif_maf2025

Vai visi cilvēki sapņo? Ja visi, kāpēc tu no rīta pamosties ar "melnu bildi" galvā un nekad neatceries nevienu sapni? Vai ir iespējams sevi ieprogrammēt uz labiem sapņiem? Bet varbūt tev ir pavisam cita problēma – sapņi ir bieži, tu tos atceries, tie artkārtojas un ir ļoti nepatīkami? Vai var tikt vaļā no uzmācīgiem murgiem? Un kāpēc cilvēki sapņos tik bieži krīt vai attopas kaili publiskās vietās? Šajā raidījuma "Zinātne vai muļķības" epizodē kopā ar miega speciālistēm Martu Celmiņu un Natāliju Bērziņu pētām sapņu pasauli. #sif_maf2024

Pēdējā naktī pirms eksāmena zaurēt līdz trijiem vai tomēr labāk iet laikus gulēt un labi atpūsties? Varbūt var apvienot abus – gan miegu, gan mācīšanos – un naktī aizmigt ar kādu audiolekciju fonā. Vai no rīta pamodīsies, apguvis vajadzīgo vielu? Un vai vispār šodien vēl ir aktuāli zināšanas iekalt? Varbūt labāk mācīties tikai to, kā vajadzības brīdī nepieciešamo informāciju atrast internetā. Eksāmenu laikā ar Latvijas Universitātes profesoriem Jurģi Šķilteru un Baibu Martinsoni spriežam, kā labāk un efektīvāk mācīties un saprast izlasīto. #sif_maf2024  

Ne bez lepnuma varam teikt – šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē mums sanācis nokomplektēt perfektu viesu duo. Sarunā par adrenalīnu mums pievienojās alpīniste un grāmatu autore Kristīne Liepiņa. Viņa pastāstīja par savām sajūtām maršrutos, par kuriem vien pietiek iedomāties, lai jau nosvīstu plaukstas un sirds sāktu sisties straujāk. Savukārt to, kāpēc tādi cilvēki kā Kristīne, neskatoties uz briesmām, turpina dzīties pēc šīs adrenalīna devas, skaidro neirologs Ainārs Stepens. Kas notiek, kad piespiežam "nitro pogu" ķermenim? #sif_maf2024

Kļavu sula pret bērzu sulu – kura labāka? Vai varbūt neviena, un labāk ieraut ingvera šotu, ko pēc tam noskalot ar šļuku kombučas? Vai sulas vispār ir veselīgas, un vai ir kaut viens dzēriens, kas būtu pārāks par vienkārši tīru ūdeni? Kad ierakstījām šo epizodi, bērzu sulu laiks vēl īsti nebija sācies. Taču šobrīd visi, kas grib, var tikt pie bērzu sulām. Un tām nereti piedēvē dažādas labas īpašības, tāpēc "Zinātne vai muļķības" studijā aicinājām divas uztura speciālistes, lai noskaidrotu – cik šajos apgalvojumos patiesības. #sif_maf2024

Vai ir nozīme, kurā vietā sēdi lidmašīnā, ja nu tieši šis reiss ir viens no tiem ļoti retajiem nelaimīgajiem gadījumiem, kad lidmašīna krīt vai piloti veic ārkārtas piezemēšanos? Cik ilgi vēl mums pacelšanās un nosēšanās laikā būs telefonos jāslēdz lidojuma režīms – vai tam vispār ir kāda nozīme? Kāpēc bagāža reizēm uz galamērķi ceļo ar citu reisu un kāpēc aviodzinējos ar lieglabaliem šauj iekšā vistas? Uz šiem un citiem interesantiem jautājumiem “Zinātne vai muļķības” epizodē par aviāciju atbild nozares speciālisti Māris Gorodcovs un Andis Bukonts. #sif_maf2024

Pašpārliecinātība un spēja sevi mīlēt vai narcistiski personības traucējumi? Kur novelkama robeža? Cik bieži sabiedrībā vispār sastopami īsti narcisi, un kāpēc cilvēkiem patīk citiem “karināt birkas” un katru, ar kuru neizdodas sadarboties vai saprasties, saukt par narcisu? Bet – ja nu sanākusi darīšana ar īstu narcisu, kā uzvesties un kā tikt galā? Vai narcisi var dibināt harmoniskas ģimenes, un kas notiek, ja satiekas divi narcisi? Par to šajā “Zinātne vai muļķības” epizodē iztaujājam psihiatrus Lieni Sīli un Māri Taubi. #sif_maf2024

Pirms ceturtdaļgadsimta darba sludinājumos pieprasīta profesija bija “cilvēks, kas māk datorus”. Ne gluži tādiem vārdiem, protams, bet darba tirgū arvien vairāk ienāca vajadzība pēc prasmes strādāt ar datoriem. Kaut reizēm paši uzņēmumi vēl īsti nesaprata, ko tieši tiem vajag, taču bija sajūta – vajag digitalizēties. Nu to pašu saka par mākslīgo intelektu (MI). Vieni biedē, ka tas atņems darbu un izzudīs vairums profesiju. Cilvēki kļūšot lieki. Citi mierina – spējām no skaitīkļiem tikt līdz kalkulatoram, bet no kalkulatora līdz datoram, un arī šoreiz notiks tieši tāpat. Pielāgosimies, jo MI nav tikai īslaicīgs trends. Tas ir uz palikšanu. Par MI ēru darba vidē šajā “Zinātne vai muļķības” epizodē iztaujājam datorzinātnieku un organizāciju psiholoģi. #SIF_MAF2024