Rīgas lidosta iepazīstinājusi ar tās attīstības plānu 2025.-2050. gadam. Par to aizvadītajās nedēļās notikušas jau vairākas sabiedriskās apspriešanas. Iecerēts, ka Rīgas lidostā 2030. gadā varētu apkalpot apmēram 10,5 miljonus pasažieru. Tikmēr aviokompānija "Ryanair" oktobrī paziņoja, ka šī gada ziemas sezonā lidojumu grafiku samazinās par 20% un no Rīgas atcels septiņus galamērķus pieaugošo lidostas maksu dēļ, kas padara Rīgu mazāk konkurētspējīgu. Savukārt nacionālā aviokompānija "airBaltic" ziņoja, ka ziemas sezonā turpinās darboties naudas taupīšanas režīmā. Kā šie un citi faktori ietekmē lidostas attīstību un konkurētspēju Baltijas valstu lidostu starpā? Kā tiks finansēti vērienīgie lidostas attīstības plāni? Cik plašs lidojumu galamērķu skaits būs pieejams turpmāk? Un kā lidostā tiks gādāts par drošību – dronu, gaisa balonu un citu pēdējā laikā pieaugošu apdraudējumu dēļ? Par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa un "Delfi" Analīzes un stāstniecības nodaļas žurnāliste Līva Daniela Borisova izjautā VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" valdes priekšsēdētāju Lailu Odiņu.

Pašlaik katra pašvaldība pati nosaka kapsētu izveides un uzturēšanas kārtību, taču jau pavisam drīz tas varētu mainīties. Šobrīd Saeimā tiek izstrādāts Kapsētu likums, kas paredz ieviest vienotu sistēmu kapavietu izveidei, piešķiršanai un uzturēšanai visā Latvijā. Kāpēc nepieciešams šāds likums? Kādus pienākumus tas uzliks kapu kopiņu īpašniekiem un kādus – kapsētu apsaimniekotājiem? Un kādas nepilnības likumprojektā vēl jānovērš? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāju Oļegu Burovu (GKR) un Rīgas kapsētu pārvaldes priekšnieka vietas izpildītāju Gintu Zēlu.

Satiksmes ministrija par risināmu problēmu trūkumu pēdējos mēnešos nevar sūdzēties – Ventspils ostas pārvaldes parādi, dotēto reģionālo autobusu maršruta tīkla samazināšana, gausā "Rail Baltica" projekta virzība un nepieciešamā finansējuma piesaiste nacionālajai lidsabiedrībai "airBaltic". Turklāt saistībā ar reģionālo autobusu reisu dotācijām ceturtdien, 20. novembrī, Saeimā paredzēts skatīt arī opozīcijas rosināto lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram. Vai dotēto autobusu reisu apjoma mazināšana bija vienīgais risinājums? Ko iesākt ar Ventspils ostas pārvaldes parādsaistībām? Un vai valstij arī nākamgad vajadzēs ieguldīt "airBaltic"? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns un TV3 ekonomikas žurnālists Ivo Butkevičs izvaicā Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru Ģirtu Dubkēviču.

Patriotu nedēļā, kad esam aizvadījuši Lāčplēša dienu un gatavojamies svinēt Latvijas Republikas proklamēšanas 107. gadadienu, īpaši uzsveram armijas lomu gan valsts neatkarības tapšanā, gan tās aizsardzībā šobrīd. Par armijas dzīvi, Latviju un patriotismu raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runā ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) virskapelāni, kapteini Esteri Tumoviču un NBS Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 1. mehanizētā kājnieku bataljona virsseržantu, štāba virsseržantu Ilmāru Rešņu.

Kļuvis zināms, ka ģenerālprokurora amatam Tieslietu padome nolēmusi virzīt Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroru Armīnu Meisteru. Kā viņš vērtē prokuratūras līdzšinējo darbu un ko plāno darīt, lai tas vairs nebūtu "dezorganizēts"? Un kā panākt, lai prokuratūras darbs vairotu arī sabiedrības uzticēšanos? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa un "Delfi" Nacionālo ziņu nodaļas žurnāliste Selīna Puķe izjautā ģenerālprokurora amata kandidātu Armīnu Meisteru.

Pretrunīgu reakciju izsaukusi Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iecere reorganizēt Sabiedrības integrācijas fondu. ZZS uzskata, ka fonda administrācijas izmaksas pēdējos gados ir nesamērīgi pieaugušas un daļu no fonda administrētajām programmām varētu atgriezt ministriju tiešā pārraudzībā. Tomēr koalīcijas partneri ieceri sauc gan par bīstamu populismu, gan uzbrukumu pilsoniskajai sabiedrībai. Cik lielu ietaupījumu ZZS skatījumā reorganizācija dotu, un kāpēc ieceri par reorganizāciju asi kritizē nevalstiskās organizācijas, par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautā 14. Saeimas deputātu, ZZS valdes priekšsēdētāja vietnieku Uldi Auguli, Latvijas Pilsoniskās alianses padomes priekšsēdētāju, biedrības "Latvijas Samariešu apvienība" juristi Agnesi Frīdenbergu un Latvijas Pilsoniskās alianses dialoga programmas vadītāju, Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrības valdes locekli Elīnu Grīnhofu.

Tirgotāju un ražotāju aprindās, kā arī pārtikas pircēju vidū skaļi atbalsojies jaunums par Konkurences padomes (KP) uzlikto 1,8 miljonu eiro lielo sodu tirdzniecības uzņēmumam "Maxima Latvija". Sods piemērots par Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma pārkāpumu. "Maxima" kategoriski nepiekrīt KP interpretācijai un ziņo, ka lēmums noteikti tiks pārsūdzēts tiesā. Kādus tieši pārkāpumus KP konstatējusi? Vai līdzīga rakstura sūdzības saņemtas arī par citiem tirgotājiem? Vai soda dēļ var kāpt cenas veikalos? Ko par ražotāju un tirgotāju attiecībām un cenu politiku saka tirgotāju un lauksaimnieku pārstāvji? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runā ar Konkurences padomes Tirgu uzraudzības un izpētes departamenta direktori Sanitu Uljani, Latvijas Tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju Henriku Danusēviču un biedrības "Zemnieku saeima" valdes locekli Mārtiņu Tronu.

Zīmols "Michelin" vieniem asociējas ar riepām, bet citiem ar augstāko restorānu kvalitātes novērtējumu. Tikai pirms trīs gadiem Latvijas restorāni "Michelin" starptautiskajā gastronomijas ceļvedī tika iekļauti pirmo reizi, bet jau tiek apgalvots, ka vismaz nodokļu ieņēmumu ziņā ar ceļvedi noslēgtais līgums valstij ir atmaksājies ar uzviju. Ko Latvijai devusi restorānu iekļaušana "Michelin" ceļvedī? Cik objektīvs ir "Michelin" ekspertu vērtējums? Kāpēc Igaunijas un Lietuvas restorānu ceļvedī ir vairāk nekā Latvijas? Un vai katra šefpavāra sapnis ir iegūt "Michelin" zvaigzni? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Finanšu departamenta direktori Vitu Balodi-Andrūsu un šefpavāru, restorāna "Pavāru māja" saimnieku Ēriku Dreibantu.

Par galvaspilsētas satiksmes un transporta nozari atbildīgais un pēdējos gados dažādos skandālos ierautais Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departaments pēc vairāku gadu pārtraukuma ticis pie pastāvīga vadītāja. Kādas pārmaiņas gaidāmas departamenta darbā? Vai ir virzība jautājumā par iebraukšanas maksu Rīgas centrā? Kāpēc šogad neizdosies īstenot visu iecerēto ielu remontu apjomu? Kad tiks sakārtoti galvaspilsētas tilti? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns un Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondents Viktors Demidovs izjautā Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktoru Kristapu Kauliņu.

Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija pēdējās nedēļās bijis karstu strīdu iemesls, kuru dēļ ne vien rīkotas protesta akcijas, bet pat sašķobījusies valdība. Kas Latvijā mainījies pēc Stambulas konvencijas ratificēšanas un kāds ir tās reālais pienesums vardarbības mazināšanā? Vai pēdējo nedēļu notikumi Saeimā ietekmēs kādu ar konvenciju saistītu pasākumu ieviešanu? Un vai būs sekas par gan konvencijas atbalstītājiem, gan pretiniekiem internetā izteiktajiem draudiem? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" ceturtdien, 6. novembrī, pulksten 12 žurnālists Andris Auzāns runās ar Valsts policijas Prevencijas vadības biroja priekšnieku Andi Rinkevicu un biedrības "Centrs MARTA" Interešu aizstāvības nodaļas vadītāju Beatu Joniti.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests plāno ievērojamas izmaiņas darba organizācijā. Uzsākts pilotprojekts, izmēģinot viena cilvēka brigādes, kā arī iecerēts izveidot pirmā reaģētāja tīklu. Kāpēc nepieciešamas izmaiņas dienesta darbā? Kā darbosies pirmā reaģētāja tīkls? Un vai iecerēto reformu rezultātā necietīs pacienti? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" "Delfi" žurnālists Andris Auzāns un "Delfi" Analīzes un stāstniecības nodaļas žurnāliste Līva Daniela Borisova izjautā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktori (NMPD) Lieni Cipuli.

Lielākā daļa šovasar ievēlēto pašvaldību vadītāju jau ir tikuši pie pielaidēm darbam ar valsts noslēpumu. Tomēr jau tapis zināms, ka vismaz vienam tāda nav piešķirta – pagājušajā nedēļā Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (LZP) paziņoja, ka nav saņēmis pielaidi un atkāpās no amata. Savukārt Ogres novada mērs Egils Helmanis joprojām nav pat pieteicies pielaides saņemšanai. Vai sabiedrībai nebūtu jāzina, kāpēc valsts noslēpuma pielaide pašvaldības vadītājam netiek piešķirta? Cik ilgi tiks pieļauta pašvaldības vadīšana bez šīs pielaides saņemšanas? Un vai jāpārskata normatīvie akti, kas nosaka pielaides valsts noslēpumam piešķiršanu? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi"  žurnālists Andris Auzāns un Latvijas Radio raidījuma "Atvērtie faili" pētnieciskais žurnālists Kārlis Arājs izjautā viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru Raimondu Čudaru (JV).

Pēc ilgstošām un kaismīgām debatēm Saeimas vairākums lēmis par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas. Kā šis pretrunīgi vērtētais parlamenta lēmums ietekmēs turpmāko notikumu attīstību un saspīlētās attiecības valdības partiju starpā? Cik liela ir iespēja, ka likuma stāšanās spēkā tiek apturēta? Kā lēmums ietekmēs partiju popularitātes reitingus un izredzes nākamajās vēlēšanās? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runā ar Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes programmu direktori, politoloģi Leldi Metlu-Rozentāli un politologu, profesoru Juri Rozenvaldu.

Šonedēļ, 29. oktobrī sākta atbalsta programma mājokļu iegādei reģionos. Tās īstenošanai līdz 2029. gadam šobrīd novirzīts publiskais finansējums 25,8 miljonu eiro apmērā, taču tās apjoms ir plānots līdz 105 miljoniem eiro. Kādēļ reģionos iepriekš ir bijušas grūtības saņemt hipotekāro kredītu, ko dos jaunā atbalsta programma, kādi ir tās nosacījumi, un ko tā var nozīmēt reģionu attīstībai un tajos dzīvojošajiem, par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautā ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) un AS "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pieņēmušas jau 19. sankciju paketi pret Krieviju. Savukārt ASV noteikušas sankcijas pret Krievijas naftas kompānijām "Rosņeftj" un "Lukoil", turklāt tiek ziņots, ka ASV gatavo arī jaunas sankcijas. Vai ASV sankciju pastiprināšana nozīmē, ka prezidents Donalds Tramps vairs necer uz Krievijas diktatora Vladimira Putina elastīgāku pieeju miera sarunām? Kā sankcijas ietekmē Krievijas ekonomiku? Kāda būs Krievijas reakcija uz tām, un kā sankcijas var ietekmēt naftas tirgu un globālo ekonomiku, tostarp arī degvielas cenas Latvijā? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa izjautā Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieku Armandu Astukeviču un "Swedbank" galveno ekonomisti Latvijā Līvu Zorgenfreiju.

Veselības ministrija piedāvājusi savu redzējumu, kā turpmāk būtu jāstrādā Latvijas slimnīcām. Tiek piedāvāts pāriet uz triju līmeņu slimnīcu modeli, kā arī ieviest kvalitātes rādītājos balstītu finansēšanas sistēmu. Ko tieši paredz šīs pārmaiņas, kāpēc tās tiek piedāvātas tieši šādas, un ko par tām un slimnīcu pašreizējo darbu un problēmām saka jaunie ārsti, par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runā ar Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes departamenta direktori Sanitu Janku un pneimonologu, Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) valdes priekšsēdētāju Rūdolfu Vildi, kurš šajā amatā ir apstiprināts vien pirms dažām dienām.

Ķengas sociālajos tīklos, amatpersonu un politiķu mēģinājumi diskreditēt, draudi veselībai un pat dzīvībai, "aiz matiem pievilktas" tiesvedības, arī reiderisms – ar vismaz vienu no minētajām darbībām ir saskārusies lielākā daļa Latvijas žurnālistu un mediju organizāciju. Tostarp AS "Delfi". Cik izplatīta Latvijā un Eiropā ir prakse vērsties tiesā pret žurnālistiem un medijiem ar mērķi ierobežot mediju profesionāļu darbību? Kādas ir reiderisma pazīmes? Vai tiesas spēj atpazīt, ka ierosinātā tiesvedība ir ļaunprātīga ar mērķi apklusināt mediju vai pat pārņemt uzņēmumu? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Rīgas Stradiņa universitātes profesori, vadošo pētnieci Andu Rožukalni un zvērinātu advokāti, "Sorainen" Latvijas biroja vadošo partneri Ievu Andersoni.

Starptautiskā projekta "Eiropas bezpajumtnieku skaitīšanas iniciatīva" ietvaros šajā nedēļā Rīgā pēc īpašas metodikas notiek bezpajumtnieku skaitīšana un anketēšana. Cik daudz cilvēku Rīgā ir bez pajumtes? Kādi ir izplatītākie bezpajumtniecības iemesli? Un kas tiek darīts, lai bezpajumtniekiem palīdzētu? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes antropoloģijas lektoru, pētnieku Kārli Lakševicu un Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālo pakalpojumu nodaļas pilngadīgām personām vadītājas vietnieku Aldi Strapcānu.

Asu speciālistu un daļas sabiedrības kritiku saņēmuši opozīcijas partiju Nacionālās apvienības un "Latvija pirmajā vietā" deputātu iesniegtie priekšlikumi grozījumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, aicinot Latvijā ieviest obligātas konsultācijas sievietēm, kas vēlas pārtraukt grūtniecību pēc savas vēlēšanās. Kāds ir šo priekšlikumu mērķis? Ko tie mainītu esošajā kārtībā? Un vai obligātās konsultācijas nebūtu šķērslis, kas aizkavē vai apgrūtina piekļuvi abortam? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Saeimas deputātu Jāni Grasbergu (Nacionālā apvienība), kurš ir viens no priekšlikumu iesniedzējiem, kā arī Rīgas domes deputāti, partijas "Progresīvie" valdes locekli Mairitu Lūsi.

Aizvadītajā nedēļā noritēja ASV prezidenta Donalda Trampa un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska samits, savukārt tuvāko divu nedēļu laikā Trampam iecerēta tikšanās arī ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu. Kādas atziņas gūtas no Trampa un Zelenska sarunas? Ko gaidīt no ASV un Krievijas prezidentu tikšanās? Kādēļ par viņu samita vietu izvēlēta Ungārija? Un vai šīs tikšanās ietekmēs karu Ukrainā? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieku, Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes locekli Sandi Šrāderu.